Zvaigžņu kari: Jaunā cerība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zvaigžņu kari: Jaunā cerība
StarWarsMoviePoster1977.jpg
Oriģinālais
nosaukums
Star Wars: A New Hope
Žanrs Zinātniskā fantastika
Režisors Džordžs Lūkass
Galvenajās
lomās
Mūzika Džons Viljamss
Studija Lucasfilm
20th Century Fox
Izplatītājs 20th Century Fox
Izdošana
  • 1977. gada 25. maijs
Ilgums Oriģināls:
121 minūte[1]
Speciālais izdevums:
124 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda Angļu
Budžets 11 miljoni US$[2]
Kopējie ienākumi 775 398 007 US$[2]
Nākamā filma "Zvaigžņu kari: Impērija dod atbildes triecienu"
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Zvaigžņu kari: IV daļa. Jaunā cerība" (angļu: Star Wars Episode IV: A New Hope), sākotnēji izdota ar nosaukumu "Zvaigžņu kari" (Star Wars), ir 1977. gada amerikāņu kosmosa sāgas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Džordžs Lūkass. Šī ir pirmā uzņemtā "Zvaigžņu karu" sāgas daļa un pirmā daļa sāgas oriģinālajā triloģijā.

Galvenajās lomas atveido Marks Hemils, Harisons Fords, Kerija Fišere, Pīters Kašings, Aleks Giness, Deivids Prouss, Džeimss Ērls Džonss, Entonijs Denjels, Kenijs Beikers un Pīters Meihjū. Filmas sižets fokusējas uz Dumpinieku Savienību, kuru vada princese Leija (Fišere), un tās centieniem iznīcināt Galaktiskās impērijas kosmosa staciju Nāves zvaigzne. Šis konflikts izjauc mierīgo un savrupo fermera Lūka Debesgājēja (Hemils) ikdienu, kura īpašumā nonāk divi droīdi, ar atmiņā saglabātiem nozagtajiem Nāves zvaigznes uzbūves plāniem. Kad Impērija sāk meklēt pazudušos droīdus, Debesgājējs pievienojas džedu meistaram Obi Vanam Kenobi (Giness), lai atgrieztu plānus Dumpinieku Savienībai un izglābtu Leiju no Impērijas ieslodzījuma.

Filmas "Jaunā cerība" pirmizrāde ASV kinoteātros bija 1977. gada 25. maijā. Kases ieņēmumi Savienotajās Valstīs bija 461 miljons ASV dolāru un 314 miljoni ārzemēs, kopā iekasējot 775 miljonus ASV dolārus. Tādējādi filma pārspēja 1975. gada ienesīgāko filmu "Žokļi" un saglabāja ienesīgākās filmas titulu līdz 1982. gadam, kad uz kinoekrāniem iznāca filma "Citplanētietis". Ja ņem vērā inflāciju, tad "Jaunā cerība" ir otrā ienesīgākā filma Ziemeļamerikā un trešā ienesīgākā filma pasaulē. Filma tika izvirzīta Amerikas Kinoakadēmijas balvai desmit nominācijās (tostarp arī kā "Labākā filma"), bet ieguva septiņas. Šī bija viena no pirmajām filmām, ko iekļāva ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīgu". Tajā pašā laikā šī bija viena no jaunākajām filmām un vienīgā 1970. gadu filma. 2005. gadā Britu kino institūts iekļāva šo "Zvaigžņu karu" sērijas filmu sarakstā ar 50 filmām, kas jāredz līdz 14 gadu vecumam. 2004. gadā filmas skaņu celiņš tika pievienots ASV Nacionālajam ierakstu reģistram. Mūsdienās, "Jaunā cerība" tiek uzskatīta par vienu no kino vēstures svarīgākajām kinofilmām. Filma uzsāka dažādu saistīto produktu industriju, tajā skaitā TV seriālus, romānus, komiksus, videospēles, tematiskos izklaides parkus un dažādas preces (rotaļlietas, spēles, drēbes, u.c.).

Filmas panākumi nodrošināja tai divus komerciāli veiksmīgus turpinājumus "Impērija dod atbildes triecienu" (1980) un "Džedu atgriešanās" (1983). "Jaunā cerība", tāpat kā pārējās pirmās triloģijas filmas, pēc Džordža Lukasa vēlmes ir vairākas reizes pārveidotas: pievienoti ar datoru veidoti specefekti, izmainīti dialogi, mainīta vietām kadru secība, pārveidots skaņu celiņš un pievienotas ainas. Prikvela triloģiju sāka ar filmu "Ļaunumu vēstošā ilūzija" (1999), kam sekoja "Klonu uzbrukums" (2002) un "Situ atriebība" (2005). Pirmajām divām triloģijām seko sikvela triloģija, kas sākās ar "Zvaigžņu kari: Spēks mostas" (2015), un turpinās ar "Pēdējie džedi", kam pirmizrāde bija 2017. gada decembrī. Prikvelam "Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts", kurā filmas darbība norisinājās vēl pirms Zvaigžņu karu sākuma, pirmizrāde bija 2016. gadā. Prikvela spinofs "Solo: Zvaigžņu karu stāsts", kurā būs vēstīts par Hanu Solo, tiks izdots 2018. gadā.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Galaktikā norisinās pilsoņu karš. Spiegi no Dumpinieku Savienības nozaguši būvniecības rasējumus Galaktiskās impērijas Nāves zvaigznei, kosmosa stacijai, kas spēj iznīcināt veselu planētu. Dumpinieku līderei princesei Leijai ir šie plāni, bet viņas kuģi aiztur Impērijas spēki, kurus vada nežēlīgais Situ pavēlnieks Dārts Veiders. Pirms viņu apcietina, Leija paslēpj rasējumus droīda R2-D2 atmiņā, kopā ar hologrāfisko ierakstu. R2-D2 kopā ar C-3PO, protokola droīdu, aizlido uz tuksneša planētu Tatūaina.

Droīdus notver džavu tirgoņi, kuri tos pārdod fermeriem Ovenam un Beru Larsiem, un viņu brāļadēlam Lūkam Debesgājējam. Tīrot R2-D2, Lūks nejauši palaiž daļu no Leijas ziņas, kurā viņa lūdz palīdzību Obi Vanam Kenobi. Nākamajā rītā Lūks pamana, ka R2-D2 ir pazudis, un satiek vecu eremītu Benu Kenobi, kas dzīvo kalnos, un atklāj ka ir Obi Vans. Obi Vans izstāsta Lūkam, ka kādreiz bijis viens no džedu bruņiniekiem, atvaļināts Galaktiskās Republikas miera uzturētājs ar pārdabiskām spējām, kas iegūtas no enerģijas, ko sauc par Spēku, kurus gandrīz visus ir iznīcinājusi Impērija. Pretēji viņa tēvoča apgalvojumam, Lūks uzzina, ka viņa tēvs ir bijis džedu bruņinieks un cīnījies kopā ar Obi Vanu. Obi Vans izstāsta Lūkam, ka Veiders ir viņa audzēknis, kurš pievienojās Spēka tumšajai pusei. Obi Vans iedod Lūkam viņa tēva ieroci – gaismas zobenu.

Obi Vans noskatās visu Leijas ziņu, kurā viņa lūdz nogādāt Nāves zvaigznes rasējumus uz viņas dzimto planētu Alderānu un atdod tos viņas tēvam analīzei. Obi Vans aicina Lūku pievienoties viņam ceļā uz Alderānu un apgūt Spēku. Lūks atsakās, bet pārdomā uzzinot, ka Impērijas desantnieki ir iznīcinājuši fermu un nogalinājuši viņa tanti un tēvoci. Obi Vans un Lūks dodas uz Moseisliju, kur pilsētas krogā satiek kontrabandistu Hanu Solo un viņa pirmo palīgu vūkiju Zēlekli. Viņi pievienojas ceļotājiem un dodas uz Tūkstošgades piekūnu.

Kad Tūkstošgades piekūns ierodas Alderāna atrašanās vietā, ceļotāji atklāj, ka planēta ir iznīcināta pēc Nāves zvaigznes komandējošā virsnieka Mofa Tarkina pavēles, lai nodemonstrētu kosmosa stacijas spēku. Piekūns iekļūst Nāves zvaigznes magnētiskajā starā, kas to novietoja angārā. Kamēr Obi Vans dodas atslēgt magnētisko staru, Lūks atklāj, ka kosmosa stacijā atrodas sagūstītā Leija, un ar Hana un Zēlekļa palīdzību, Lūks viņu izglābj. Pēc ilgstošas bēgšanas grupa dodas uz Piekūnu. Pa ceļam uz Piekūnu, Obi Vans uzsāk gaisma zobenu divcīņu ar Veideru. Pārliecinājies, ka pārējā komanda droši varēs tikt prom no Nāves zvaigznes, Obi Vans upurē savu dzīvību. Piekūns aizlaižas no Nāves zvaigznes, nezinot, ka kosmosa kuģim ir pievienota izsekošanas iekārta, kas ļauj Impērijai sekot Piekūnam uz Dumpinieku slepeno bāzi uz mēneša Javins IV.

Dumpinieki pētot Nāves zvaigznes būvniecības rasējumus atrod tās vājo vietu — kādu šauru izplūdes šahtu, kas savienojas ar stacijas galveno reaktoru, kuru uzspridzinot Nāves zvaigzne tiktu iznīcināta ar ķēdes reakcijas palīdzību. Lūks pievienojas Dumpinieku eskadrai, kamēr Hans saņem samaksu par transporta pakalpojumiem un gatavojas doties prom, neraugoties uz Lūka lūgumu palikt un palīdzēt. Turpmākajā cīņā, Dumpinieki pēc vairākiem neveiksmīgiem uzbrukuma mēģinājumiem cieš lielus zaudējumus, un Lūks ir viens no nedaudzajiem izdzīvojušiem pilotiem. Veiders vada TIE iznīcinātāju eskadru un gatavojas uzbrukt Lūka pilotētajam X-spārnim, bet Hans atgriežas un uzbrūk Impērijas karaspēkam, izsitot Veideru no ierindas. Uzklausot Obi Vana gara padomu, Lūks izmanto Spēku, lai iznīcinātu Nāves zvaigzni dažas sekundes pirms tā izšauj pa Dumpinieku bāzi. Atgriežoties uz Javina IV, Leija apbalvo Lūku un Hanu ar varoņu medaļām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «STAR WARS». British Board of Film Classification. 1977. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2013. gada 25. maijs.
  2. 2,0 2,1 «Star Wars». Box Office Mojo. Skatīts: 2012. gada 2. marts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]