Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)
| 1220. gada zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Zviedru krustnešu karagājiens notika uz Ridalu (kartē - LÄÄNEMAA). | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Ridalas un Sakalas karaspēks | Zviedrijas karaspēks | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Ridalas un Sāmsalas novadu vecākie |
Zviedrijas karalis Jūhans Sverketsons, Austrumgotlandes jarls Kārlis†, Linšēpingas bīskaps Kārlis | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| ap 500 zviedru, ieskaitot jarlu Kārli un Linšēpingas bīskapu Kārli | |||||||
Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220) notika 1220. gada vasarā jaunā zviedru ķēniņa Jūhana Sverkersona vadībā. Tajā piedalījās arī 1195. gada krusta karagājiena vadītāja Birgera Brūsas jaunākais brālis Austrumgotlandes jarls Kārlis, jarla Kārļa brāļadēls, karaļa kanclers un Linšēpingas bīskaps Kārlis un citi zviedru bīskapi. Karagājiena mērķis bija kristīt Rietumigaunijas novadus un iegūt virskundzību pār tām par spīti Livonijas bīskapa Alberta centieniem pakļaut šīs zemes sava brāļa Hermaņa vadītajai Igaunijas bīskapijai. Viņš apmetās Lihulas pilskalnā un pārraudzīja Ridalas novada kristīšanu, baznīcu celšanu un vadīja sarunas ar Rēveles dāņiem un Rīgas vāciešiem.
Pēc zviedru karaļa aizbraukšanas 1220. gada 8. augusta rītā Lihulas pilskalnam uzbruka sāmsaliešu karaspēks, kas aplenca un nodedzināja pili, nonāvējot ap 500 zviedru, ieskaitot jarlu Kārli un Linšēpingas bīskapu Kārli.[1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Indriķa hronika XXIV. 3.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 23. augustā.