Padišahs
.svg){kind=small}
|
Osmaņu impērijas valsts iekārta | |
|---|---|---|
| Osmaņu nams (sultāns) | ||
| Lielvezīrs (1320—1922) Divāns (1586—1908) | ||
| Impērijas valdība (1908—1920) | ||
| Skatīt arī: | Administratīvais iedalījums — Millets — Lielā porta | |
Padišahs, arī padšahs, padešahs, badišahs un badšahs (persiešu valodā: پادشاه, osmaņu turku valodā: pâdişah) ir ļoti augstas pakāpes tituls, kas veidots no persiešu vārda liels (pati) un valdnieks jeb karalis (šāh). Titulu lietoja vairāki ievērojamāko islāma dinastiju valdnieki un tas ir gandrīz ekvivalents kristiešu titulam imperators.
Islāma monarhijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par padišahu tika saukti vairāku monarhiju valdnieki, bet šie trīs valdīja vēsturē lielākajās islāma impērijās:
- Irānas šahanšahs (Persijas karaļu karalis), kuru par savu kalifu atzina arī vairāki šiīti;
- Osmaņu impērijas lielsultāns, kuram arī piederēja kalifa tituls un to atzina lielākā daļa sunnītu;
- Deli Mogulu impērijas sultāns.
Titula padišahs sevišķais prestižs gan islāmā, gan citur, skaidri izpaudās Osmaņu impērijas attiecībās ar kristiešu Eriopas valstīm. Laikā, kad Krievijas Impērija un Eiropas valstis Balkānos, Kaukāzā un Centrālajā Āzijā atkaroja Osmaņu impērijai teritorijas, miera līgumos ar Lielo Portu eiropiešu monarhus turku valodā sauca par padišahiem, lai uzsvērtu viņu līdzvertīgo statusu, neskatoties uz to, ka no islāma (galvenokārt sunnīti) puses Osmaņu padišahu sauca par kalifu, resp. pasaules valdnieku, nevis tikai savas valsts valdnieku.