Čagosu arhipelāgs
| Čagosu arhipelāgs | |
|---|---|
| Chagos Archipelago | |
 Čagosu arhipelāga karte | |
  Čagosu arhipelāgs | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Indijas okeāns |
| Koordinātas | 6°0′S 71°30′E / 6.000°S 71.500°EKoordinātas: 6°0′S 71°30′E / 6.000°S 71.500°E |
| Salu skaits | 7 atoli, 64 salas |
| Galvenās salas | Djego Garsijas atols |
| Platība | 56.13 km² |
| Administrācija | |
 Britu Indijas Okeāna Teritorija | |
| Lielākā pilsēta | Eklipspointa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 3000 (2014) |
| Pamatiedzīvotāji | amerikāņi, briti |
 Čagosu arhipelāgs Vikikrātuvē | |
Čagosu arhipelāgs (angļu: Chagos Archipelago) ir septiņu nelielu koraļļu atolu arhipelāgs Indijas okeānā uz dienvidiem no Maldivām.[1] Administratīvi ietilpst Britu Indijas Okeāna Teritorijā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arhipelāgs izvietojies vulkāniskās Čagosu—Lakadivu grēdas dienvidu galā ap 500 uz dienvidiem no Maldivām. Veidojas no vairākiem koraļļu atoliem, kuru kopējā platība, ieskaitot lagūnas, ir ap 15 000 km². Arhipelāga salu sauszemes platība ir 56 km², no kuras lielākā daļa (33 km²) ir arhipelāga lielākā sala Djego Garsija tāda paša nosaukuma atolā. Pārējie arhipelāga virsūdens atoli ir Perosbanjosas, Zālamana salas, Nelsona sala, Tribrazersas, Īglailendas, Deindžera un Egmonta salas. Vēl arhipelāgā ietilpst vairāki rifi, sēkļi un zemūdens atoli. Atola sauszemi klāj tropu augājs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 16. gadsimtam salas lielākoties nebija zināmas, lai arī tās periodiski apmeklēja zvejnieki no ziemeļos esošajām Maldivām. No eiropiešiem pirmais arhipelāgu atklāja portugāļu jūrasbraucējs Pedru di Maskareņjašs 1512.—1513. gada ekspedīcijā. Portugāļi nodēvēja tās Bassas de Chagas'— ‘Brūču salas’ (pēc Jēzus krustā sišanā gūtajām piecām svētajām brūcēm). Portugāle salas ignorēja to nenozīmības dēļ un savā impērijā neiekļāva.
Pirmie pretenzijas uz arhipelāgu izvirzīja Francija pēc Reinjonas salas kolonizēšanas un 1770. gados salās ierīkoja kokospalmu plantācijas.
1786. gadā pretenzijas uz arhipelāgu izvirzīja Lielbritānija, bet ieguva to tikai 1814. gadā pēc Napoleona sakāves. Administratīvi arhipelāgs tika pakļauts Maurīcijai. 19. gadsimta sākumā salās jau bija izveidojušās stabilas franču kreolu valodā runājošas kolonijas, kuru iedzīvotāji bija cēlušies no bijušajiem vergiem.
1965. gadā Apvienotā Karaliste nopirka Čagosu arhipelāgu no tobrīd pašpārvaldi ieguvušās Maurīcijas par 3 miljoniem mārciņu un nodibināja Britu Indijas Okeāna Teritoriju. Djego Garsijas atolā tika ierīkota ASV un Apvienotās Karalistes jūras spēku un aviācijas bāze, kokospalmu plantācijas salās tika slēgtas, bet vietējie iedzīvotāji 1967.—1973. gados tika izvesti uz Maurīciju un Seišelām.
Pēc Maurīcijas neatkarības iegūšanas 1968. gadā tā apstrīdēja Čagosu arhipelāga suverenitāti.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 141. lpp.
- ↑ Time for UK to Leave Chagos Archipelago
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čagosu arhipelāgs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|