Ļevs Šestovs

Vikipēdijas lapa
Ļevs Šestovs
Лев Исаакович Шестов
Ļevs Šestovs
Personīgā informācija
Dzimis 1866. gada 12. februārī
Kijiva, Krievijas Impērija
(Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1938. gada 19. novembrī (72 gadi)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija eksistenciālisms
Galvenās intereses teoloģija, ētika, nihilisms
Alma mater Maskavas Universitāte, Kijivas Universitāte
Ietekmējies no Nīče, Kirkegors, Paskāls, Bodlērs, Dostojevskis, Tolstojs, Ļermontovs, Čehovs, Šekspīrs, Spinoza, Plotīns, Heine, Luters
Ietekmējis D. H. Lorenss, Batajs, Berdjajevs, Čorans, Bulgakovs, Kamī, Levī-Brils, Milošs, Delēzs
Nozīmīgi darbi Афины и Иерусалим (1938)
Valoda krievu valoda

Ļevs Šestovs (krievu: Лев Исаакович Шестов, franču: Léon Chestov; dzimis kā Jehuda Leibs Švarcmans (krievu: Иегуда Лейб Шварцман) 1866. gada 12. februārī, miris 1938. gada 19. novembrī) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes eksistenciālisma filozofs. No 1921. gada dzīvoja Parīzē.

Dzimis Kijivā, bagāta uzņēmēja ģimenē. Studēja matemātiku Maskavas Universitātē un tiesības Kijivas Universitātē. Pēc tam vairākkārt uzturējās ārzemēs. Publicēja rakstus un grāmatas par krievu literatūras autoru darbiem. 1905. gadā publicētais darbs Апофеоз беспочвенности (опыт адогматического мышления) izraisīja diskusijas krievu intelektuāļos. 1915. gadā atgriezās Krievijā. Nepieņemdams Oktobra revolūciju, 1920. gadā pameta valsti un apmetās Parīzē. Darbojās tā laika intelektuālajā elitē, lasīja lekcijas Sorbonā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]