Ļubova Orlova

Ļubova Orlova; Любовь Орлова
	Ļubova Orlova ar Sarkanās armijas kareivjiem 1943. gadā
Dzimusi	1902. gada 29. janvārī; Zveņigoroda, Maskavas apgabals, Krievijas Impērija, tagad Krievija
Mirusi	1975. gada 26. janvārī (72 gadu vecumā); Maskava, PSRS, tagad Krievija
Nodarbošanās	aktrise, dziedātāja, dejotāja
Darbības gadi	1933–1974
Dzīvesbiedrs	Andrejs Bērziņš (1926–1930, šķīrušies); Grigorijs Aleksandrovs (1933–1975);
Citi apbalvojumi
	Staļina prēmija (1941, 1950); PSRS Tautas skatuves māksliniece (1950);

Ļubova Orlova (krievu: Любовь Петровна Орлова; dzimusi 1902. gada 29. janvārī [v.s. 16. janvārī], mirusi 1975. gada 26. janvārī) bija krievu aktrise, dziedātāja un dejotāja, 20. gadsimta 30. gadu padomju filmu zvaigzne,^[1] PSRS Tautas skatuves māksliniece (1950).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1902. gada 29. janvārī Zveņigorodā, Maskavas guberņā, muižnieka Pjotra Orlova un viņa sievas Jevgēņijas Suhotinas ģimenē. Studēja Maskavas konservatorijā (1919—1922) un Maskavas teātra tehnikumā (1922—1925), pēc tam strādāja V. Nemiroviča-Dančenko vadītajā Maskavas muzikālajā teātrī. No 1926. gada bija precējusies ar latviešu izcelsmes PSRS Zemkopības Tautas komisariāta administratīvi-finansiālās pārvaldes priekšnieka vietnieku Andreju Bērziņu. Pēc viņa apcietināšanas un izsūtīšanas Orlova izšķīrās un 1933. gadā apprecējās ar kinorežisoru Grigoriju Aleksandrovu. Orlova tēloja galvenās lomas Aleksandrova filmās "Jautrie zēni" (1934), "Cirks" (1936), "Volga, Volga" (1938). Orlova kļuva par Staļina iemīļotāko aktrisi, divas reizes apbalvota ar Staļina prēmiju, saņēmusi goda nosaukumus.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Orlova filmējās retāk. No 1947. gada strādāja par Maskavas padomes teātra (Московский театр имени Моссовета) aktrisi.

Mirusi 1975. gada 26. janvārī Maskavā no aizkuņģa dziedzera vēža, apglabāta Novodevičjes kapsētā.^[2]