Atmatenes

Atmatenes
	Cildenā atmatene
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Nodalījums	Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase	Himēnijsēnes (Agaricomycetes)
Kārta	Atmateņu rinda (Agaricales)
Dzimta	Atmateņu dzimta (Agaricaceae)
Ģints	Atmatenes (Agaricus)
	Atmatenes Vikikrātuvē

Atmatenes (latīņu: Agaricus) ir atmateņu dzimtas sēņu ģints, kura satur ap 300 sugu. Vēsturiski atmatenēs sākumā iekļāva gandrīz visas lapiņu sēnes, pašlaik atmateņu ģintī ietilpst tikai savstarpēji ārēji un ģenētiski līdzīgas sugas. Ģints tipiskā suga ir lauka atmatene.^[1] Latviskais ģints nosaukums norāda uz šo sēņu tipisku augšanas vietu — atmatu. XX gadsimtā ilgstoši šo ģinti un tās sēnes latīniski apzīmēja Psalliota, tomēr tagad mikologi atgriezušies pie vecā nosaukuma.

Morfoloģija

Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, lapiņu sēnes, masīvi, gaļīgi, parasti lietojami pārtikā.
Cepurīte: sākumā parasti olveida, tad zvanveida un pusapaļa, vēlāk izliekti izpletusies, var būt ar pauguru vidū. Sausa, gluda vai nedaudz zvīņaina ar tumšākām zvīņām, parasti balta vai bālgana līdz brūnganai.
Lapiņas: brīvas (nav pieaugušas kātiņam), ciešas, sākumā baltas, rozā vai pelēcīgas, sēnēm augot, sporu nogatavošanās rezultātā kļūst tumšākas līdz tumši brūnām un gandrīz melnām. Attīstības sākumā segtas ar daļējo plīvuru, kurš saplīst, cepurītei izplešoties, un tā atliekas ilgstoši paliek uz kātiņa kā gredzens un uz cepurītes malas kā nokareni lēveri.
Kātiņš: Viegli atdalāms no cepurītes, jo ir cietāks un šķiedraināks. Uz tā daļējā plīvura gredzens un bieži, īpaši dzeltējošo atmateņu grupai, arī otrais gredzens — ārējā plīvura atliekas.
Mīkstums: balts vai ar dzeltenīgu vai sārtu nokrāsu, griezuma vietā attiecīgi viegli dzeltē vai sārtojas. Vairāk šis efekts izteikts kātiņa pamatnē un cepurītes malās.
Sporas: dažādās brūnā nokrāsās. Ražo lielu sporu daudzumu (lauka atmatene līdz 2 miljardiem).^[2]^[3]

Ekoloģija

Visas atmateņu sugas ir humusa, augsnes vai tās nedzīvās zemsedzes saprofītes un parasti aug trūdvielām bagātās vietās ganībās, pļavās vai pilsētu apstādījumos. Dažas atmateņu sugas izmanto meža nobiras un parasti aug mežos zem eglēm. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz septembrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz oktobrim.

Latvijā droši atrastās atmateņu ģints sēnes

Latviskie nosaukumi	Latīniskie nosaukumi
Cildenā atmatene	Agaricus augustus
Dārza atmatene, divsporu atmatene	Agaricus bisporus, Agaricus hortensis
Dižsporu atmatene	Agaricus urinascens, Agaricus macrosporus
Dzeltējošā atmatene	Agaricus sylvicola
Indīgā atmatene	Agaricus xanthodermus
Lauka atmatene	Agaricus campestris
Meža atmatene	Agaricus sylvaticus
Milzu atmatene	Agaricus subperonatus, Agaricus vaporarius
Pilsētas atmatene	Agaricus bitorquis
Sarkanlapiņu atmatene	Agaricus rusiophyllus
Sarkstošā atmatene	Agaricus langei, Agaricus haemorrhoidarius
Sīkā atmatene	Agaricus comtulus
Smiltāju atmatene	Agaricus devoniensis
Tīruma atmatene	Agaricus arvensis, Agaricus abruptibulbus
Vīnsarkanā atmatene	Agaricus semotus

Latvijā apstrīdami atrastās vai apstrīdami eksistējošās, bet aprakstītās kā atrastas vai ticamas atmateņu ģints sēņu sugas

Latviskie nosaukumi	Latīniskie nosaukumi
Bernāra atmatene	Agaricus bernardii
Brūnsarkanā atmatene	Agaricus sagatus
Krīta atmatene	Agaricus cretaceus
Pļavas atmatene	Agaricus pratensis

Iedalījums

Pastāv dažādi atmateņu iedalījumi pa grupām/sekcijām/apakšgrupām, taču latviski praksē atrodams tikai V.Lūkina 1981. gadā publicētais sadalījums pēc morfoloģiskajām pazīmēm. Mūsdienās, kad visu nosaka ģenētiskie pētījumi, šāda pieeja tiek uzskatīta par zinātniski novecojušu, toties tā ir ērtāka parastam sēņotājam. Latvijā atrodamās sugas viņš, vadoties no tālaika mikoloģijas uzskatiem, sadalījis šādi:

A) Edulis — lielākās un uzturā visvērtīgākās. Gredzens zābakveidīgs, novelkams lejup. Pieder dārza un pilsētas atmatene.
B) Rubescentes (1) — mežos augošās, sārtojas griezumā. Pieder meža un sarkstošā atmatene.
C) Rubescentes (2) — ārpus meža augošās, ar atkarenu gredzenu, sārtojas griezumā. Pieder milzu un lauka atmatene.
D) Flavescentes — lielas, dzeltējošas griezumā. Pieder cildenā, dzeltējošā, tīruma, krīta un dižsporu atmatene.
E) Minores — mazās atmatenes. Pieder sarkanlapiņu, sīkā un vīnsarkanā atmatene, kā arī smiltāju atmatene, kuru liela daļa mikologu uzskata par dažādu sugu kopumu.
F) Xanthodermatei — indīgo atmateņu grupa ar nepatīkamu smaku jau jaunībā. Latvijā tai pieder tikai indīgā atmatene.^[4]

Cits iedalījums izvirza tīruma atmateni par tipisko sugu vienai atmateņu ģints grupai, ko tālāk iedala vēl sešās apakšgrupās,^[5] saglabā indīgo atmateņu grupu, rada vēl dažas grupas un vienā no tām izveido sešas apakšgrupas, četrās no kurām par tipiskajām sugām izvēl Latvijā zināmas sugas: dārza, milzu, pilsētas un smiltāju atmatenes.^[6] Vēl viens iedalījums par galveno sadales principu uzskata sēnes augteni.^[7] Neviena no pašreizējām (2017.g.) iedalījuma sistēmām nav uzskatāma par galīgu.

Šampinjoni

Lai gan formāli šampinjoni (no franču: champignon — 'sēne') parasti tiek norādīts kā atmateņu sinonīms, tas ir neprecīzs tautas valodas un komerciāls apzīmējums daudzām atmateņu ģints sēnēm un arī dažām tām ārēji līdzīgām sēnēm. Biežāk ar šampinjoniem saprot pļavās un ganībās augošās atmateņu sugas ar baltām cepurītēm, kā arī tirdzniecības tīklos pārdodamās kultivētās baltās un brūnās atmatenes, kamēr par meža šampinjoniem krievu valodas iespaidā tiek sauktas nevis meža atmatenes ar brūnām cepurītēm, bet dzeltenā cirtainā čigānene.^[8] No šampinjoniem tautas valodā bieži netiek nošķirtas citas baltas ārpus meža augošas līdzīgas formas atmateņu dzimtas sēnes, kā riekstu sārtsporenes, tomēr tās nepieder pie atmateņu ģints un ne vienmēr ir ēdamas.

Komerciālajos avotos sastopami dažādi jēdziena "šampinjoni" skaidrojumi — gan variants, ka šampinjoni ir "neizaugušas atmatenes",^[9] gan dažu kultivēto atmateņu sugu vai izmēru atsevišķa nodalīšana no šampinjoniem, kā brūnākās dārza atmatenes "portobello" un "portobellino",^[9] kuras reklāmas nolūkos reizēm nepareizi sauc par krustojumiem ar baravikām.^[10]

Latvijā neatrastās atmateņu sugas (nepilns saraksts)

Līdzīgas sēnes

Atmatenes pēc silueta ir viegli sajaucamas ar bieži sastopamajām tām radniecisko ģinšu sugām — mušmirēm un makstssēnēm. Mušmiru un makstssēņu lapiņas vienmēr paliek baltas, kamēr atmateņu tādas var būt tikai agrā jaunībā un tikai dažām sugām. Vēl atmatenēm uz kātiņa pamatnes nav maksts, kas to ietver mušmirēm un makstssēnēm.

Barības vērtība

Izņemot indīgo atmateni, visas Latvijā sastopamās atmatenes ir labas ēdamās sēnes. Tomēr vajadzētu izvairīties no pāraugušām sēnēm ar gandrīz melnām lapiņām, īpaši, ja to smaka vairs nav patīkama. Jāzina arī, ka daudzas atmatenes pastiprināti no augsnes akumulē cilvēkam indīgo metālu kadmiju,^[11] kurš nepieciešams to attīstībai — reāli saindēšanās gadījumi ar atmateņu kadmiju gan nav zināmi, tāpat kā vēža saslimšanas atmateņu dēļ (daži autori atmatenes, tāpat kā daudzas citas sēnes, tur aizdomās arī par to).^[12] Vairākas atmateņu sugas tiek audzētas mākslīgi un šī ģints ieņem pirmo vietu pasaulē kā pārtikai pārdodamās sēnes. ASV dārza atmatene kļuva par visaudzējamāko sēni jau uz XIX gadsimta sākumu,^[13] un 2010./11. gadu sezonā ASV novāca 338 tūkstošus tonnu mākslīgi audzēto atmateņu.^[14]

Skatīt arī

Atsauces

↑ Index Fungorum: Genus Record Details
↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 44. lpp.
↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 195. lpp.
↑ V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 26.—29. lpp.
↑ Calvo-Bado L, Noble R, Challen M, Dobrovin-Pennington A, Elliott T (February 2000). "Sexuality and Genetic Identity in the Agaricus Section Arvenses".^{[novecojusi saite]}
↑ Challen MP, Kerrigan RW, Callac P (2003). "A phylogenetic reconstruction and emendation of Agaricus section Duploannulatae". Mycologia. 95 (1): 61—73.
↑ «Грибомания.ру». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 16. novembrī.
↑ Apriņķis.lv. Visas sēnes ir šampinjoni
↑ ^9,0 ^9,1 Delfi. Virtuves pamati: piecas sēnes, kuras mežā tik viegli nesalasīt
↑ LA. Kas ir brūnie šampinjoni, un kā tos audzē?
↑ Characterization Studies on Cadmium -Mycophosphatin from the Mushroom Agaricus macrosporus by Hans-Ulrich Meisch and Johannes A. Schmitt
↑ MyCoKey: about the genus Mushroom (Agaricus)^{[novecojusi saite]}
↑ Tom Volk's Fungus of the Month for April 2001
↑ U.S. Agaricus mushrooms: Area, price, and sales, 1965/66-2010/11

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atmatenes.

[1] Index Fungorum: Genus Record Details

[2] A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 44. lpp.

[3] «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 195. lpp.

[4] V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 26.—29. lpp.

[5] Calvo-Bado L, Noble R, Challen M, Dobrovin-Pennington A, Elliott T (February 2000). "Sexuality and Genetic Identity in the Agaricus Section Arvenses".^{[novecojusi saite]}

[6] Challen MP, Kerrigan RW, Callac P (2003). "A phylogenetic reconstruction and emendation of Agaricus section Duploannulatae". Mycologia. 95 (1): 61—73.

[7] «Грибомания.ру». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 16. novembrī.

[8] Apriņķis.lv. Visas sēnes ir šampinjoni

[Delfi-9] 9,0 ^9,1 Delfi. Virtuves pamati: piecas sēnes, kuras mežā tik viegli nesalasīt

[10] LA. Kas ir brūnie šampinjoni, un kā tos audzē?

[11] Characterization Studies on Cadmium -Mycophosphatin from the Mushroom Agaricus macrosporus by Hans-Ulrich Meisch and Johannes A. Schmitt

[12] MyCoKey: about the genus Mushroom (Agaricus)^{[novecojusi saite]}

[13] Tom Volk's Fungus of the Month for April 2001

[14] U.S. Agaricus mushrooms: Area, price, and sales, 1965/66-2010/11

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]