Šarls Gijoms

Vikipēdijas lapa
Šarls Gijoms
Charles Guillaume
Šarls Gijoms
Personīgā informācija
Dzimis 1861. gada 15. februārī
Valsts karogs: Šveice Flerjēra, Šveice
Miris 1938. gada 13. maijā (77 gadi)
Valsts karogs: Francija Sevra, Francija
Tautība šveicietis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Starptautiskais Mēru un svaru birojs
Alma mater Cīrihes Augstākā tehniskā skola
Sasniegumi, atklājumi invars
elinvars
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1920)

Šarls Eduārs Gijoms (franču: Charles Édouard Guillaume; dzimis 1861. gada 15. februārī, miris 1938. gada 13. maijā) bija šveiciešu fiziķis. 1920. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par pētījumiem precīzu mērījumu fizikā, atklājot dažu niķeli un dzelzi saturošu sakausējumu anomālās īpašības.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gijoma vectēvs bija atstājis Franciju politisku iemeslu dēļ revolūcijas laikā un Londonā uzsācis pulksteņu ražošanu. To turpināja viņa trīs dēli, no kuriem viens, Gijoma tēvs, pārcēlās uz Šveici. Šarls Gijoms pēc pamatizglītības iegūšanas iestājās Cīrihes Augstākajā tehniskajā skolā, kur ieguva doktora grādu. 1883. gadā Gijoms sāka strādāt Starptautiskajā Mēru un svaru birojā par asistentu. Viņa karjera tur turpinājās direktora vietnieka postenī no 1902. gada, bet no 1915. gada līdz aiziešanai pensijā 1936. gadā Gijoms bija biroja direktors. Pēc tam viņš bija goda direktors līdz savai nāvei 1938. gadā.

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādājot Starptautiskajā Mēru un svaru birojā, Gijoms veica zinātniskus pētījumus. Pazīstamākie viņa izgudrojumi ir viņa atklātie niķeļadzelzs sakausējums invars un niķeļa—tērauda sakausējums elinvars. Invaram ir termiskās izplešanās koeficients tuvs nullei, kas ir noderīgi precīzu instrumentu izgatavošanai, kuru izmēri nedrīkst mainīties temperatūras svārstību ietekmē. Otrs sakausējums, elinvars, nozīmīgs ar savu nullei tuvo materiāla elastības koeficientu, kas dod iespēju izmantot instrumentu konstrukcijā atsperes no šī materiāla, izvairoties no temperatūras svārstību ietekmes. Šo sakausējumu var izmantot jūras hronometros. Tā kā sakausējums ir nemagnētisks, to var lietot arī nemagnētiskajos pulksteņos.

Gijoms sadarbojās ar Parīzes observatoriju, veica termostatiskos mērījumus, noteica precīzu kosmiskās telpas temperatūru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Johanness Štarks
Nobela prēmija fizikā
1920
Pēctecis:
Alberts Einšteins