Pāriet uz saturu

Šenols Ginešs

Vikipēdijas lapa
Šenols Ginešs
Šenols Ginešs
Šenols Ginešs 2017. gadā
Personas dati
Dzimis1952. gada 1. jūnijā (72 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Turcija Trabzona, Turcija
Augums179 cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijavārtsargs
Jauniešu klubi
1967—1968Valsts karogs: Turcija Erdoğdu Gençlik
1968—1969Valsts karogs: Turcija Sebat Gençlik
1969—1970Valsts karogs: Turcija Trabzonspor
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp(v)
1970—1972Valsts karogs: Turcija Sebat Gençlik57(0)
1972—1987Valsts karogs: Turcija Trabzonspor424(0)
Kopā481(0)
Nacionālā izlase
1975—1987Flag of Turcija Turcija31(0)
Vadītās komandas
1988—1989Valsts karogs: Turcija Trabzonspor (asistents)
1989—1992Valsts karogs: Turcija Boluspor
1992—1993Valsts karogs: Turcija İstanbulspor
1993—1997Valsts karogs: Turcija Trabzonspor
1997—1998Valsts karogs: Turcija Antalyaspor
1998—1999Valsts karogs: Turcija Sakaryaspor
2000—2004Flag of Turcija Turcija
2005Valsts karogs: Turcija Trabzonspor
2007—2009Valsts karogs: Dienvidkoreja FC Seoul
2009—2013Valsts karogs: Turcija Trabzonspor
2014—2015Valsts karogs: Turcija Bursaspor
2015—2019Valsts karogs: Turcija Beşiktaş
2019—2021Flag of Turcija Turcija
2022—2023Valsts karogs: Turcija Beşiktaş
Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Šenols Ginešs (turku: Şenol Güneş; dzimis 1952. gada 1. jūnijā Trabzonā, Turcijā) ir turku futbola treneris un bijušais futbolists. Futbolista karjeras laikā bijis vārtsargs, spēlējis Turcijas izlasē, lielāko daļu karjeras pārstāvējis klubu Trabzonspor. Kā treneris vadījis vairākus Turcijas klubus, strādājis arī Dienvidkorejā, ar Turcijas izlasi izcīnījis 3. vietu 2002. gada FIFA Pasaules kausā.

Futbolista karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Futbolu sācis spēlēt amatieru klubā Erdoğdu Gençlik, vēlāk spēlējis Sebat Gençlik. No 1972. līdz 1987. gadam pārstāvēja Trabzonspor, ar ko sešas reizes izcīnīja Turcijas čempiontitulu. Turcijas izlasē aizvadījis 31 spēli.[1]

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. Sākumā strādāja Trabzonspor kā trenera asistents. Karjeras turpinājumā vadīja klubus Boluspor un İstanbulspor, bet 1993. gadā atgriezās Trabzonspor jau galvenā trenera amatā. 1995. gadā izcīnīja Turcijas kausu, bet Superlīgā divreiz (1995. un 1996. gadā) sasniedza otro vietu. 1997. gadā atstāja Trabzonspor un strādāja ar klubiem Antalyaspor un Sakaryaspor.

2000. gadā tika iecelts par Turcijas futbola izlases galveno treneri. Gineša vadībā izlase 2002. gada FIFA Pasaules kausā izcīnīja trešo vietu. 2002. gadā Ginešs tika izvēlēts kā UEFA simboliskās izlases gada treneris.[2] 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā Turcija izslēgšanas spēlēs zaudēja Latvijai un finālturnīrā neiekļuva. Vēlāk Ginešs tika atbrīvots no amata.[3]

2005. gadā atgriezās Trabzonspor galvenā trenera amatā, bet pēc tam, kad komanda finišēja 2. vietā, amatu atstāja. 2007. gadā sāka strādāt kā Dienvidkorejas kluba FC Seoul galvenais treneris. 2009. gadā vēlreiz atgriezās Trabzonspor. 2010. gadā ar šo klubu kļuva par Turcijas kausa ieguvēju, bet 2011. gadā atkal ieguva 2. vietu Turcijas Superlīgā. 2014.—2015. gada sezonā vadīja Bursaspor, ar ko sasniedza 6. vietu Superlīgā un iekļuva Turcijas kausa finālā.

2015. gadā tika apstiprināts par Beşiktaş galveno treneri. 2016. gadā ar šo klubu uzvarēja Superlīgā un kļuva par Turcijas čempionu. Tas bija pirmais Gineša izcīnītais tituls. 2016.—2017. gada sezonā šo panākumu atkārtoja. 2019. gada februārī tika apstiprināts, ka Ginešs atkal kļūs par Turcijas izlases galveno treneri, līgumam stājoties spēkā 2019. gada 1. jūnijā.[4] 2022. gada oktobrī atgriezies Beşiktaş galvenā trenera amatā.

  1. «Güneş, Şenol». national-football-teams.com. Skatīts: 2019. gada 26. maijā.
  2. «Team of the Year 2002». uefa.com (angļu). 2011. gada 11. janvārī. Skatīts: 2019. gada 26. maijā.
  3. «Atlaists Turcijas izlases treneris Šenols Ginešs». apollo.lv. 2004. gada 23. martā. Skatīts: 2019. gada 26. maijā.
  4. «Şenol Güneş appointed as Turkish national football team coach». anews.com.tr (angļu). 2019. gada 28. februārī. Skatīts: 2019. gada 26. maijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]