Žans Simeons Šardēns

Žans Simeons Šardēns (Jean Siméon Chardin; dzimis 1699. gada 2. novembrī Parīzē, miris 1779. gada 6. decembrī turpat), saukts arī (iespējams, kļūdaini) Žans Batists Simeons Šardēns (Jean-Baptiste-Siméon Chardin) bija baroka laika franču gleznotājs, kurš pamatā gleznoja sadzīves ainiņas, klusās dabas un portretus. Šardēns gleznoja maznozīmīgus notikumus un priekšmetus, īpaši pievērsdamies franču sīkburžuāzijai. Starp nozīmīgākajiem Šardēna darbiem jāmin "Klusā daba ar kaķi un zivi" (1727-1728), "Klusā daba ar pīpēm un krūkām" (apm. 1762. g.), "Ziepju burbulis" (apm. 1739. g.), "Ūdens glāze un krūka" (apm. 1760. g.), "Klusā daba ar fazānu un medību somu" (1760).

Šardēns dzimis Parīzē. Par viņa jaunību zināms maz: 1724. gada 6. februārī viņš uzņemts Svētā Lūkas akadēmijā ar meistara titulu, no kura 1729. gadā atteicies; 1728. gadā, pateicoties gleznotājam Nikolā de Laržijēram, uzņemts Karaliskajā glezniecības un tēlniecības akadēmijā, kur ieņēmis nozīmīgus amatus līdz pat 1774. gadam. 1731. gadā Šardēns apprecēja Margaritu Sentāru, kura 1735. gadā nomira. 1740. gadā Šardēnu stādīja priekšā Luijam XV. 1744. gadā viņš apprecēja Fransuāzu Margaritu Pužē. Drīz pēc tam Vanjēras marķīzs (marķīzes de Pompadūras brālis) piešķīra Šardēnam pensiju. 1755. gadā Šardēns kļuva par Akadēmijas mantzini un vēl pēc diviem gadiem karalis viņam piešķīra dzīvesvietu Luvrā. Šardēna vecumdienas nebija laimīgas: viņa vienīgais dēls (no pirmās sievas), kurš bija saņēmis stipendiju studijām Romā, 1767. gadā Venēcijā izdarīja pašnāvību, savukārt Karaliskās akadēmijas direktors Žans Batists Marī Pjērs samazināja mākslinieka pensiju. Pasliktinoties arī Šardēna redzei, viņš aizsāka gleznot ar pasteļkrāsām. Viņa vēlīnie darbi, lai arī mūsdienās augsti novērtēti, Šardēna laikā tika uzskatīti par nevērtīgiem, un arī pats mākslinieks lielā mērā tika aizmirsts, līdz XIX gs. vidū viņu jaunatklāja franču kritiķi (tostarp Edmons un Žils de Gonkūri).

Šardēns bija viens no Denī Didro iecienītākajiem māksliniekiem un pazina viņu arī personiski.