Žešova

Žešova
Žešova;
	pilsēta
Rzeszów
	Žešovas rātsnams Tirgus laukumā
; Karogs	; Ģerbonis
	Žešova Žešova
	Koordinātas: 50°02′22″N 22°00′33″E / 50.03944°N 22.00917°EKoordinātas: 50°02′22″N 22°00′33″E / 50.03944°N 22.00917°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Piekarpatu vojevodiste
Apriņķis	pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1354
Platība
• Kopējā	129,0 km2
Augstums	210 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	195 871
• blīvums	1 538,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.rzeszow.pl
	Žešova Vikikrātuvē

Žešova (poļu: Rzeszów) ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistes centrs Vislokas krastos. Dzelzceļa mezgls un rūpniecības centrs.

Žešovā atrodas ASV aviokompāniju Pratt & Whitney un Goodrich Corporation rūpnīcas. Pilsētā ir arī vācu aviokompānijas MTU Aero Engines struktūrvienība. Polijas datorkompānijas Asseco galvenais birojs. Šeit atrodas vairāku starpnacionālo farmācijas kompāniju (Sanofi, Novartis, Valeant Pharmaceuticals) struktūrvienības.

Žešova ir poļu teātra režisora Ježija Grotovska (Jerzy Grotowski, 1933 - 1999) un modeles Anjas Rubikas (Anja Rubik, 1983 - ) dzimtā pilsēta. 18. gadsimtā pilsētā darbojās Staņislavs Konarskis, bet 19. gadsimtā Žešovā jaunības dienas pavadīja Ignacijs Lukasevičs.

Vēsture

Polijas karalis Kazimirs Lielais 1354. gadā piešķīra Žešovu (latīņu: Resovia) augstmanim un diplomātam Janam Pakoslavicam (Jan Pakosławic), kurš tādēļ mainīja savu uzvārdu uz Žešovskis (Rzeszowski) un valdīja pār pilsētiņu līdz 1583. gadam. Lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojās ar tirdzniecību, gan pa sauszemi (pa Kijevas - Krakovas ceļu), gan pa upi līdz pat Gdaņskai. 16. gadsimtā pilsētiņa vairākkārt cieta ugunsgrēkos, karos, valahu un tatāru uzbrukumos. Periodu starp 1575. gadu un 1640. gadu uzskata par Žešovas uzplaukuma periodu. 1638. gadā pilsēta kļuva par augstmaņu Lubomirsku īpašumu. 16. gadsimtā beigās pilsēta sāka nīkuļot, jo, lai arī tā nesa lielus ienākumus no graudu tirdzniecības, Lubomirski visādi centās ierobežot Žešovas patstāvību. 1769. gada 13. augustā netālu no pilsētas notika liela kauja starp konfederātiem un Krievijas armiju.

1769. gadā Žešova tika iekļauta Austrijas impērijā un palika tās sastāvā 146 gadus. Tā kā pilsēta atradās dziļā perifērijā, netālu no Krievijas impērijas robežām, pilsētas attīstība vēl vairāk palēninājās. 1844. gadā Žešova atpirka no Ļubomirskiem tiesības uz pilsētu un kļuva par pašvaldību.

1918. gadā Žešova iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. Trīsdesmito gadu beigās pilsēta atkal uzplauka, jo bija izvēlēta par militārās rūpniecības centru. Piemēram, Žešovā tika izveidota lidmašīnu dzinēju rūpnīca. Šeit tika izvietots liels militārais garnizons. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika daļēji sagrauta, bet ebreju iedzīvotāji, kas starpkaru periodā bija puse no pilsētas iedzīvotājiem, tika iznīcināti. Pēc Otrā pasaules kara Žešova ieguva nozīmi kā Galīcijas rietumu centrs, jo vēsturiskā Galīcijas galvaspilsēta - Ļviva, iekļāvās Ukrainā. Sociālistiskās Polijas laikā pilsēta strauji industrializējās, šeit tika uzceltas vairākas lielas rūpnīcas.

Apskates objekti

Žešovas pils (Zamek w Rzeszowie)

Galerija

Žešovas pils

Atsauces

↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/061813563011-0974133?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 5 oktobris 2022.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žešova.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)

[wikidata-30b28072594a0ac4b0b9f39c7df2b1d6f476ab7e-1] ttps://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/061813563011-0974133?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 5 oktobris 2022.

[1]