Žoržs Sorels

Žoržs Sorels; Georges Sorel
Personīgā informācija
Dzimis	1847. gada 2. novembrī ; Šerbūra, Manša, Francija
Miris	1922. gada 29. augustā (74 gadi); Buloņa-Bilankūra, Odesēna, Francija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija	marksisms, anarhisms
Galvenās intereses	zinātnes filozofija, politikas filozofija, sindikālisms
Alma mater	Politehniskā skola
Ietekmējies no	Anrī Bergsons, Kārlis Markss, Pjērs Žozefs Prudons, Frīdrihs Nīče, Džambatista Viko
Ietekmējis	Antonio Gramši, Kārlis Šmits, Benito Musolīni
Nozīmīgi darbi	"Pārdomas par vardarbību" (Réflexions sur la violence, 1908)
Valoda	franču valoda

Žoržs Ežēns Sorels (franču: Georges Eugène Sorel, dzimis 1847. gada 2. novembrī, miris 1922. gada 29. augustā) bija franču sindikālisma filozofs un publicists.

Sorela idejas par mīta nozīmi cilvēku dzīvē un vardarbību kā sabiedrības atjaunināšanās faktoru ietekmējušas marksisma un fašisma attīstību. Darbos kritizējis kapitālismu, liberālismu, elitismu un zinātni.

Līdz 45 gadu vecumam strādājis par inženieri Korsikā un Perpiņānā. 1892. gadā pensionējās un pārcēlās uz dzīvi Parīzes piepilsētā Buloņā-Bilankūrā, kur nodzīvojis līdz mūža beigām.

Publicēties sācis 19. gadsimta astoņdesmitajos gados. Darbojies pirmajos marksistu žurnālos L’Ère nouvelle un Le Devenir social. Sarakstījies ar Vilfredo Pareto un Benedeto Kroči. Dreifusa lietas laikā kopā ar savu draugu Šarlu Pegī bija t.s. dreifusiešu pusē, tomēr vēlāk novērsās no tiem. 1908. gadā grāmatā (pirms tam publicistikā) iznāca pazīstamākais Sorela darbs "Pārdomas par vardarbību" (Réflexions sur la violence). Vēlāk tuvinājies Šarla Morrasa Action Française. Pirmā pasaules kara laikā bija internacionālists, atzina Ļeņinu kā līderi, kurš sapratis sindikālisma mītu.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Contribution à l'Étude Profane de la Bible (Paris, 1889)
Le Procès de Socrate, Examen Critique des Thèses Socratiques (Paris: Alcan, 1889)
Questions de Morale (Paris, 1900)
La Ruine du Monde Antique: Conception Matérialiste de l'Histoire (Paris, 1902)
Introduction à l'Économie Moderne (Paris, 1903)
La Crise de la Pensée Catholique (Paris, 1903)
Le Système Historique de Renan (Paris, 1905–1906)
Les Préoccupations Métaphysiques des Physiciens Modernes (Paris, 1907)
La Décomposition du Marxisme (Paris, 1908)
Les Illusions du Progrès (1908)
Réflexions sur la Violence (1908)
La Révolution Dreyfusienne (Paris, 1909)
Matériaux d'une Théorie du Prolétariat (Paris, 1919)
De l'Utilité du Pragmatisme (Paris, 1921)
Lettres à Paul Delesalle 1914-1921 (Paris, 1947)
D'Aristote à Marx (L'Ancienne et la Nouvelle Métaphysique) (Paris: Marcel Rivière, 1935)