Žozē Marija Esa de Keirošs

Vikipēdijas lapa
Žozē Marija Esa de Keirošs

Žozē Marija Esa de Keirošs (portugāļu: José Maria Eça de Queiroz, mūsdienu transkripcijā Queirós; dzimis 1845. gada 25. novembrī Povuadeverzimā (Póvoa de Varzim), miris 1900. gada 16. augustā Parīzē) bija portugāļu rakstnieks. Tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem reālisma rakstniekiem ne tikai Portugālē, bet visā tālaika Eiropā.

Dzimis ārlaulībā. Studēja Kiombras universitātē, kur iepazinās ar dzejnieku Antero de Kentālu un publicēja pirmos darbus. 1869. un 1870. gadā atradās Ēģiptē, kur piedalījās Suecas kanāla atklāšanā. No 1874. līdz 1879. gadam Esa de Keirošs strādāja Portugāles konsulātā Ņūkāslā pie Tainas. Šajos gados tika publicēti ievērojamākie Esas de Keiroša romāni - "Tēva Amaru noziegums" (O Crime do Padre Amaro, 1875), "Brālēns Baziliu" (O Primo Basílio, 1878) un "Maji" (Os Maias, 1888). 1888. gadā Esa de Keirošs kļuva par Portugāles ģenerālkonsulu Parīzē. Dzīvoja Neijī pie Sēnas. 1900. gadā mira no tuberkulozes.

Esas de Keiroša darbi tulkoti vairāk kā 20 valodās.