Žīguri (stacija)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par ciemu skatīt rakstu Žīguri.
Žīguri
— Stacija —
Žīguri
Žīguru stacijas ēka pēc 1928. gada
Žīguri (Latvijas dzelzceļi)
Žīguri
Žīguri
Pamatinformācija
Līnijā Ieriķi—Abrene
Atklāta 1920. gadā
Slēgta 2001. gadā
Stacijas tips pasažieru, preču
Arhitekts Lidija Hofmane-Grīnberga
Platformu skaits 2
Platformu tips malas
Sliežu ceļi 3
Atrašanās vieta
Koordinātas 57°15′47″N 27°39′59″E / 57.26306°N 27.66639°E / 57.26306; 27.66639Koordinātas: 57°15′47″N 27°39′59″E / 57.26306°N 27.66639°E / 57.26306; 27.66639
Tuvākās stacijas Kuprava
Vecumi
Attālums līdz Rīgai 233 km[1]

Žīguri bija dzelzceļa stacija līnijā Ieriķi—Abrene Balvu novada Žīguru pagastā. Saglabājusies stacijas ēka.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izveidota pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gada 1. jūnijā kā militārs dzelzceļa pieturas punkts „28. versts”, 1921. gada 1. septembrī to pārdēvēja par "Žīguriem". 1926. gadā no Žīguru pieturas sāka būvēt 33 km garu privātu šaursliežu dzelzceļa atzaru Liepnas virzienā kokmateriālu izvešanai.[2] No 1926. līdz 1928. gadam pēc arhitektes Lidijas Grīnbergas projekta uzbūvēja lielu stacijas ēku.

Vācu okupācijas laikā pārdēvēta par Schalkenau.[3] Pēdējais vilciens ar kokmateriālu kravu no Žīguriem uz Gulbeni izbrauca 2001. gada 29. augustā.[4] Stacija slēgta 2001. gadā, sliedes demontētas 2009. gadā.[5]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzelzceļa pastāvēšanas laikā — braucot caur Ieriķiem.
  2. Mazais šaursliežu dzelzceļš[novecojusi saite] Žīguru bibliotēkas materiāli
  3. Eisenbahn-Anzeiger No. 34 September 1942
  4. SENĀS DZELZCEĻA STACIJAS LATVIJĀ: OTRĀ DAĻA delfi.lv 18.09.2016.
  5. T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 124. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0