Masasoits
| ||||||||||||||||
Masasoits jeb Ousamekuins (ap. 1561.-1661.) bija pokanoketu sačems un visas vampanoagu konfederācijas "masasoits". "Masasoits" ir tituls, kas nozīmē "augstākais sačems", savukārt viņa personvārds Ousa Mequin tulkojas kā Dzeltenā Spalva.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Masasoits piedzima pokanoketu ciematā Montaupā tagadējā Rodailendas teritorijā. Viņa vecāki nav zināmi. Taču tā kā vampanoagiem virsaiša tituls tika pārmantots, arī viņi, iespējams, bija cilts sačemi. Kā konfederācijas augstākajam sačemam Masasoitam bija pakļauts lielāks skaits mazāka ranga virsaišu.
1621. gadā trīs mēnešus pēc Plimutas kolonijas izveidošanās tur ieradās abenaku cilts sagamors Samosets un uzsauca angliski: "Laipni lūgti, angļu vīri!" Samosets pavēstīja ka ir "šīs zemes dižākā pavēlnieka" Masasoita sūtnis. Drīz nelielo, bada novārdzināto koloniju apciemoja pats Masasoits. Apliecinot savu draudzību, viņš angļiem piešķīra aptuveni 12 000 akru (ap 4800 ha) zemes. Taču saskaņā ar indiāņu koncepciju zeme nevarēja būt kāda privātīpašums, gluži kā gaiss un ūdens. Un jāšaubās vai Masasoits tobrīd kaut nedaudz nojauta, cik atšķirīgi ir viņu un eiropiešu uzskati jautājumā par zemes piederību.
Slēdzot draudzību ar kolonistiem, Masasoits arī cerēja uz angļu palīdzību cīņā pret aizvien pieaugošo naragansetu ietekmi. Eiropiešu ievazāto slimību dēļ bija miruši jau apmēram 75 procenti vampanoagu, un naraganseti, kurus epidēmijas bija skārušas mazāk, centās pārmākt pokanoketus.
Draudzība un sadarbība starp kolonistiem un vampanoagu indiāņiem kļuva aizvien ciešāka. Pateicībā par sniegto atbalstu 1621.g. angļi sarīkoja pirmās Pateicības dienas svinības. Masasoits tur ieradās 90 vīru pavadībā, un svētki turpinājās 3 dienas.
Masasoita bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Masasoitam bija pieci bērni, — trīs dēli un divas meitas. Vecākais dēls bija Vamsuta, vidējais — Metakomets un jaunākais Sonkanušo. Vienu no meitām sauca Amie, bet otras meitas kristīgais vārds bija Sāra. Pēc Masasoita nāves diviem dēliem Plimutā piešķīra arī eiropiešu vārdus — Aleksandrs un Filips. Vamsuta (Aleksandrs) kļuva par konfederācijas sačemu 1660. gadā, bet pēc viņa nāves titulu mantoja Metakomets (Filips).
Masasoita personība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Masasoits diplomātiski, bet strikti noraidīja visus angļu mēģinājumus pārliecināt viņu pieņemt kristietību. Draudzīgi noskaņots pret kristiešiem, viņš tajā pat laikā nepieļāva kristietības izplatīšanu starp cilts ļaudīm.
Viņu var raksturot kā godīgu, patiesi viesmīlīgu un humānu, kas turēja dotos solījumus un cik vien iespējams centās izvairīties no bruņotiem konfliktiem. 1621. g. Masasoits noslēdza miera līgumu ar Plimutas koloniju. Cilts saglabāja neitralitāti gan Pekotu karā 1637. g., gan naragansetu konfliktā 1643. g.
Plimutas kolonijas gubernators Edvards Vinslovs šādi 1621.g. apraksta Masasoitu: "Viņš ir ļoti spēcīgs vīrietis brieduma gados, skaistu augumu, cēlu stāju un atturīgu runasveidu; viņa apģērbs atšķiras nedaudz vai neatšķiras nemaz no pavadoņu, tikai ap kaklu aplikta liela baltu kaula pērlīšu kaklarota, aiz pakauša tabaksoma... Viņa seja krāsota tumši sarkana, ar eļļu pārklātā galva un pleci izskatās taukaini. Visi viņa sekotāji ārēji līdzīgi, viņu sejas, pilnīgi vai daļēji, krāsotas, - citam melnas, citam sarkanas, dzeltenas un baltas, vienam ar šķērsvītrām un citam dīvainiem ornamentiem; dažs valkā zvērādas, dažs kails [gurnautu]; visi spēcīga, stalta izskata. Masasoitam uz krūtīm liels, garš nazis."
Mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pusgadsimtu pastāvējušais miers izira pēc Masasoita nāves. Pretēji tēvam, Vamsuta īstenoja no Masačūsetsas kolonijas neatkarīgu politiku. Tikai pēc gadu ilgas valdīšanas viņš mira neskaidros apstākļos. Iespējams, Vamsutu noindēja angļu varasiestāžu pārstāvji. Par jauno konfederācijas masasoitu kļuva Metakomets. Metakomets un lielākā vampanoagu daļa bija pārliecināti, ka Vamsutas nāvē vainojami kolonisti. Viņa nāve kļuva par vienu no iemesliem, kas izraisīja Karaļa Filipa karu. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam par vienu visasiņainākajiem konfliktiem starp Ziemeļamerikas pamatiedzīvotājiem un eiropiešu izcelsmes kolonistiem Savienoto Valstu vēsturē.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Barry M. Pritzker, A Native American Encyclopedia, Oxford University Press 2000, ISBN 0-19-513877-5.
- The World Book Encyclopedia, Chicago 1989, ISBN 0-7166-1289-5.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Masasoits.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
|