Scientoloģija

Vikipēdijas lapa
Rons Habards 1950. gadā, mācības izveidotājs

Scientoloģija jeb saentoloģija (no latīņu: scientia — ‘zināšanas’ un grieķu: λόγος — ‘mācība’) ir 20. gadsimta otrajā pusē izveidota eklektiska reliģiski filozofiska mācība (t.s. reliģiskā filozofija), cieši saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu — dianētiku.[1] To 1954. gadā ASV izveidoja zinātniskās fantastikas rakstnieks Lafaiets Ronalds Habards (Lafayette Ronald Hubbard), un 20 gadus vēlāk tā tika oficiāli atzīta par reliģiju.[2] Publiskajā sfērā bieži[3] tiek dēvēta par sektu.[4] Kopš izveidošanas scientoloģija ir bijusi viena no pretrunīgāk vērtētajām reliģiskajām kustībām.

Scientoloģijas baznīcas (Church of Scientology) dati par 2007. gadu vēsta, ka ASV tai ir 3 500 000 sekotāju, tomēr Ņujorkas Universitātes 2001. gadā veiktas aptaujas dati liecina, ka šādu cilvēki tad bija 55 000.[5]

ASV šo kustību atzina par reliģiju 1974. gadā. Scientoloģijai šāds statuss piešķirts arī Spānijā, Zviedrijā, Austrālijā u.c. Vairākas Eiropas valstis joprojām atteikušās to reģistrēt kā baznīcu - piemēram, Vācijā scientoloģija tiek uzskatīta par naudas pelnīšanas mehānismu, kas maskējas kā reliģija un izmanto viegli ietekmējamus cilvēkus.[2] Francijas Nacionālā asambleja (parlamenta apakšpalāta) 1995. un 2000. gadā ziņojumā pasludināja scientoloģiju par sektu un rekomendēja tās darbību aizliegt. Arī Izraēlā, Meksikā un Īrijā scientoloģija oficiāli nav atzīta par reliģiju.[5]

Mācība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Scientoloģijas mērķis tiek deklarēts kā cilvēka garīgās pašapzināšanās stiprināšana un cilvēka spēju uzlabošana, gara izzināšana un darbs ar to, cilvēka savstarpējā saikne/attiecības pašam ar sevi, visumiem un citu dzīvību.[6] Mācība eklektiski ietver sevī no dažādām reliģijām un populārzinātniskiem pētījumiem aizgūtas atziņas, garīgās rehabilitācijas filosofiju un tehnikas un skar plašu jautājumu spektru, tai skaitā ētiku, attīrīšanos, izglītību un vadību. Sevi pozicionē kā filozofisku reliģiju, kas piedāvā precīzu ceļu uz pilnīgu un konkrētu patiesības sapratni par cilvēka garīgo dabu un viņa savstarpējo saikni/attiecībām pašam ar sevi, ģimeni, grupām, cilvēci, garīgo visumu un Augstāko Būtni jeb Bezgalību. Savā koncepcijā vēršas pie "gara" - ne vienkārši pie ķermeņa vai prāta, - un uzskata, ka cilvēks - tas ir kas vairāk kā savas apkārtējās vides vai gēnu produkts. Kustība pauž uzskatu, ka visu var sasniegt, ja ir stipra griba, tikai jātiek vaļā no "engrammas" jeb "ingrammas"- sāpīgas iepriekšējās pieredzes, kas esot visu raižu pamatā. Neesot dogmatiska reliģija, kurā jebko prasa pieņemt ar ticību. Cilvēkam pašam jāatklāj, ka mācībai ir rezultāti, pielietojot tās principus un novērojot vai izjūtot uz sevis rezultātus. Augstākais scientoloģijas mērķis esot patiesa garīga apgaismība un brīvība cilvēkam. Mācībā ir daudz pašu izgudrotu terminu.

Saentoloģijas zināšanu sistēmu veido virkne pamatpostulātu:[7]

  • Cilvēks ir nemirstīga garīga būtne.
  • Viņa dzīves pieredze sniedzas krietni tālāk par esošās dzīves robežām.
  • Viņa potenciāls ir neierobežots, neskatoties uz to, ka pašreizējā brīdī tas ir nerealizēts.

Bez tam tiek postulēts, ka cilvēks savā būtībā esot labs, un ka viņa garīgā izglābšanās ir atkarīga no viņa paša un viņa tuviniekiem/apkārtējiem, kā arī viņa sasniegtās vienotības ar Visumu.

Habarda vēstījums par ārpuszemes civilizācijām un citplanētiešu viesošanos pagājušajās dzīvēs veido vienu no centrālajiem ticības sistēmas elementiem. Viens no tādiem ir par Galaktiku konfederācijas valdnieku Ksenu, kas pirms 75 miljoniem gadu ir uz Zemi atvedis miljardiem sasaldētu citplanētiešu, ievietojis tos vulkānos un ar ūdeņraža bumbas palīdzību uzspridzinājis. Viņu dvēseles iemājoja cilvēku ķermeņos un dzīvo joprojām — būtnes ar citplanētiešu dvēselēm scientoloģijā tiek īpaši godātas. Visiem cilvēkiem ir bijušas vairākas pagātnes dzīves attīstītās citplanētiešu sabiedrībās un traumatiskas atmiņas no šīm pagātnes dzīvēm ir pamatā cilvēka pašreizējās dzīves fiziskajām un garīgajām slimībām — savukārt tās var dziedēt auditēšanas ceļā. Attiecīgi, cilvēkiem piemīt pārdabiskas spējas, taču tās pieejamas tikai tiem, kas tikuši galā ar iepriekšējo dzīvju traumām.[5]

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Scientoloģijas baznīcai ir 8 tā dēvētie "slavenību centri", no kuriem Holivudas centrs ir vislielākais: tajā iesaistījušās tādas kinozvaigznes kā Toms Krūzs, Ketija Holmsa, Džons Travolta, Lisa Mērija Preslija u.c., tādējādi radot vērā ņemamu publicitāti.

Ar auditēšanas jeb oditēšanas palīdzību dziedē sekotāju traumatisko pieredzi, dzēš ētikas pārkāpumus vai sliktus lēmumus, kas citkārt neļautu cilvēkam sasniegt dvēseles skaidrību un jaunus attīstības līmeņus — kopumā tādu esot astoņi. Auditēšana ir kas līdzīgs hipnozes seansam, notiek aci pret aci ar konsultantu, un tās laikā auditējamais stāsta par traumām vai citām problēmām, un šos datus auditors pieraksta un noglabā arhīvā.[5]

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Tā vietā, lai diskutētu par to, vai scientoloģija ir reliģija vai nē, es uzskatu, ka lietderīgāk ir to aplūkot kā daudzpusēju transnacionālu korporāciju, no kuras elementiem tikai viens ir reliģisks", izdevumā Marburg Journal of Religion 1999. gadā rakstīja sociologs Stīvens Kents.[5]

Scientoloģijas baznīcai kritiķi pārmet, ka tā aicinot sekotājus saraut saites ar radiniekiem un līdzšinējiem draugiem, tai esot pārspīlēti naidīga reakcija uz kritiku, tai skaitā vācot un publiskojot kompromitējošus materiālus par tiem, kā arī tā orientējas uz naudas pelnīšanu ar reliģiskas mācības palīdzību. Scientoloģija savā ziņā līdzinoties finanšu piramīdai, kuras dalībnieki tiek aicināti piesaistīt vairāk dalībnieku, lai tādējādi paši iegūtu kādu labumu — proti, par jaunu dalībnieki iesaistīšanu baznīca saviem biedriem maksājot. Savukārt par auditēšanas seansiem dalībnieki maksā desmitiem vai pat simtiem tūkstošu dolāru.[5]

Speciālisti, kas scientoloģijas sektas varā nonākušajiem palīdz atgriezties normālā dzīvē, saka - šī kustība ir īpaša. Ja bijušie Jehovas liecinieki vai mormoņi atgūstas pēc diviem gadiem, no šīs sektas retais normāli spēj uztvert realitāti, jo apziņa ir neatgriezeniski deportēta.[8]

Tiesas procesi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bez kritikas, pret Scientoloģijas baznīcu vērsti arī tiesu darbi. Tās divi Francijas atzari - Slavenību centrs un grāmatnīca - 2009. gadā tika notiesāti ar 600 000 eiro (421 680 latu) lielu naudas sodu par savu sekotāju finansiālu apkrāpšanu 90. gados, bet baznīcas līderis Francijā Alēns Rosenbergs notiesāts ar nosacītu divarpus gadu cietumsodu un 30 000 eiro (21 084 latu) naudas sodu.[9]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 689. lpp.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Tiesa liek Spānijai oficiāli atzīt Saientoloģijas baznīcu. - BBI 07.11.2007.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 01.12.2007. Skatīts: 05.02.2010.
  3. ↑ Tā kā sekta ir no lielākas denominācijas atšķēlusies kustība, bet scientoloģija ir pilnīgi no jauna izveidota eklektiska mācība, tad tā neatbilst jēdziena "sekta" definīcijai, bet ir kults.
  4. ↑ Sektas ar mārketinga stratēģiju[novecojusi saite]
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 «Jānis Buholcs. Jaunās reliģijas: veselība, bagātība un laime visiem? // nra.lv 4.10.2008.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 05.12.2008. Skatīts: 05.02.2010.
  6. ↑ "Что тaкое Саентология?"("Kas ir saentoloģija?") R: New Era, 1998, 323.lpp.
  7. ↑ "Что токое Саентология?"("Kas ir saentoloģija?") R: New Era, 1998, 323.lpp..
  8. ↑ Sektas ar mārketinga stratēģiju. // Latvijas vēstnesis. Nr.147(175), 21.09.2006.[novecojusi saite]
  9. ↑ Saientoloģijas baznīcu Francijā notiesā par krāpšanu. - LETA. 27.10.2009.[novecojusi saite]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Meldgaard Helle. Saintoloģijas reliģiskie avoti. // Ejiet un māciet II(21), Rīgas metropolijas Romas katoļu Garīgais seminārs, 1998.
  • Kas tā tāda — saintoloģija? (Maskavas patriarhāta Katehizācijas un reliģiskās izglītības nodaļas informatīvi konsultatīvā centra materiāls) // Ejiet un māciet I(20), Rīgas metropolijas Romas katoļu Garīgais seminārs, 1998.
  • Netradicionālas reliģiskas kustības un sektas: socioloģiskie un kriminoloģiskie aspekti. Ārvalstu un Latvijas pieredze. -Tieslietu ministrijas kriminoloģisko pētījumu centrs: Rīga, 1998.
  • Барнер Айлин. Новые религиозные движения. - Издательство Русского Христианского гуманитарного института: Санкт-Петербург, 1997

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Scientoloģija&oldid=3996801"