GIRD

Vikipēdijas lapa

GIRD (krievu: Группа Изучения Реактивного Движения, ГИРД) bija reaktīvās kustības pētīšanas grupa Maskavā, PSRS 1930. gados. Darbojās galvenokārt pie šķidrās degvielas raķešdzinēju izstrādes un to praktiskas pielietošanas. Sākotnēji grupas vadītājs bija Frīdrihs Canders. GIRD darbojās neatkarīgi, paralēli Gāzu dinamiskajai laboratorijai (Ļeņingrada).

Organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupa sastāvēja no 4 brigādēm, kas strādāja pie 10 projektiem:

  • 1. brigāde (vadītājs Frīdrihs Canders) - dzinēji:
    • projekts 01 - eksperimentāls raķešdzinējs OR-1, pie kura Canders strādāja jau no 1929. gada;
    • projekts 02 - raķešdzinējs OR-2, kas bija paredzēts raķešplanierim RP-1;
    • projekts 10 - raķešdzinējs raķetei GIRD-X.
  • 2. brigāde (vadītājs Mihails Tihonravovs) - produkti uz dzinēju bāzes:
    • projekts 03 - ar degvielas sūkni darbināms raķešdzinējs RDA-1, projekts netika pabeigts;
    • projekts 05 - raķete, kuras dzinēju ORM-50 izstrādāja Gāzu dinamiskajā laboratorijā; netika pabeigta;
    • projekts 07 - raķete ar OR-2 dzinēju; GIRD laikā vēl netika palaista;
    • projekts 09 - raķete, darbināma ar daļēji cieto degvielu; pirmā raķete, kas lidoja GIRD laikā.
  • 3. brigāde (vadītājs Jurijs Pobedonosecs) - gaisa reaktīvie dzinēji:
  • 4. brigāde (vadītājs Sergejs Koroļovs) - lidaparātu konstrukcijas:
    • projekts 06 - spārnoto raķešu konstruēšana;
      • projekts 06/I - RP-1 planieris ar dzinēju no 09 projekta;
      • projekts 06/III (Objekts 216) - planieris ar dzinēju OR-2;
      • projekts 06/IV (Objekts 212) - planieris ar Gluško laboratorijas izstradāto dzinēju ORM-65.

Bez šīm četrām brigādēm darbojās mehāniskās darbnīcas un raķešdzinēju stendi.

Paralēli Maskavas grupai un tās pakļautībā darbojās arī Ļeņingradas GIRD grupa, kas nodarbojās galvenokārt ar raķešu popularizēšanu.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1931[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GIRD izveidota 1931. gada 15. septembrī no reaktīvo dzinēju sekcijas pie Osoaviahima Centralās Padomes Gaisa tehnikas biroja.

1932[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aprīlis — izveidota GIRD ražošanas daļa, piešķirtas telpas Sadovospaskas ielā, cilvēki.
  • 1. maijs — par GIRD priekšnieku iecelts S. Koroļovs. Īsā laikā tika radīts dzinējs OR-2.

1933[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 28. martā mira Frīdrihs Canders.
  • 31. maijā 2. brigāde pabeidza raķetes 09 izveidi. Tā bija pirmā PSRS šķidrās degvielas raķete.
  • 11. augustā 4. brigāde pabeidza raķešplaniera RP-1 izstrādi. RP-1 bija sērijas planieris BIČ-11, apgādāts ar dzinēju OR-2.

1933. gada beigās GIRD tika apvienota ar Ļeņingradas Gāzu dinamisko laboratoriju, un uz to bāzes tika organizēts Reaktīvais institūts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Антон Первушин. "Красный космос. Звездные корабли Советской империи.", Москва, 2007