Johans Gotfrīds Mītels

Vikipēdijas lapa
Johans Gotfrīds Mītels
Johann Gottfried Müthel
Johans Gotfrīds Mītels
Personīgā informācija
Dzimis 1728. gada 17. janvārī
Melna, Lauenburgas Hercogiste
(Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1788. gada 14. jūlijā (60 gadi)
Rīga, Krievijas Impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Šverīne, Potsdama, Berlīne, Hamburga, Rīga
Tautība vācietis
Profesionālā informācija
Stils baroka ērģeļmūzika, klaviermūzika
Mācības pie Johana Sebastiāna Baha un viņa skolniekiem

Johans Gotfrīds Mītels (vācu: Johann Gottfried Müthel, dzimis 1728. gada 17. janvārī, miris 1788. gada 14. jūlijā) bija vācu apgaismības Sturm und Drang perioda ērģelnieks un komponists, pazīstams kā Johana Sebastiāna Baha pēdējais skolnieks, kura mākslas stiprā ietekmē viņš atradās visu mūžu, arī Rīgas periodā no 1753. līdz 1788. gadam. Savā Rīgā sacerētā skaņdarba Duetto für 2 Clavier, 2 Flügel, oder 2 Fortepiano (1771) nosaukumā Mītels pirmo reizi vēsturē lietoja tolaik jaunā klavierinstrumenta fortepiano vārdu.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johans Gotfrīds Mītels ir dzimis kā piektais deviņu bērnu ģimenē 1728. gada 17. janvārī Saksijas-Lauenburgas hercogistes pilsētā Melnā netālu no Hamburgas, kur viņā tēvs bija ērģelnieks. Mācījās pie sava tēva un pie Lībekas ērģelnieka Johana Paula Kuncena (Johann Paul Kunzen vai Kuntzen), 1747. gadā ieguva kamermūziķa un galma ērģelnieka vietu Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kristiāna Ludviga II galmā. Lai papildinātu savas muzikālās prasmes, viņš 1750. gadā devās mācīties uz Leipcigu pie Johana Sebastiāna Baha un trīs mēnešus bija pēdējais viņa skolnieks. Mītels pārnesa nošu rakstā vairākus neredzīgā Baha pēdējos darbus, ieskaitot "Hromatisko fantāziju" (BWV 903) un daļas no "Orgelbüchlein". Pēc Baha biogrāfa Filipa Špitas (Philipp Spitta) rakstītā, Mītels atradies pie Baha viņa nāves brīdī un deviņas nedēļas turpinājis pildīt viņa pienākumus.[1] Pēc tam Mītels papildinājās Naumburgā pie Baha padēla Johana Kristapa Altnikola (Johann Christoph Altnikol), Drēzdenē, tad Berlīnē un Potsdamā pie J. S. Baha dēla Kārļa Filipa Emanuēla Baha, beidzot Hamburgā pie Georga Filipa Tēlemaņa.

1753. gadā viņš pēc sava brāļa aicinājuma pārcēlās uz Rīgu, kur dabūja kapelmeistara vietu Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla mājas orķestrī un izpelnījās ievērību kā klavesīna spēles virtuozs. 1767. gadā Mītelam piedāvāja Rīgas Svētā Pētera baznīcas ērģelnieka vietu, kurā viņš nostrādāja līdz pat savai nāvei 1788. gada 14. jūlijā.

Dzīves pēdējos gados viņš dzīvoja Bišumuižā un arvien vairāk norobežojās no sabiedriskās dzīves. Ir zināma anekdote, ka viņš kā pianists piekritis uzstāties vienīgi ziemas mēnešos, jo tad sniegs kaut cik noslāpēja garāmbraucošo ratu rīboņu.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Pētera baznīca, kurā J. G. Mītels ilgu laiku bija ērģelnieks.

Ērģeļmūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fantāzija un fūga G-dur
  • Fantāzija G-moll
  • Fantāzija Es-dur
  • Fantāzija F-dur
  • Korālis „Jesu, meine Freude“
  • Korāļprelūdija "Herzlich thut mich verlangen"

Instrumentālās kompozīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīves laikā Mītels sacerēja 9 klavieru sonātes, 2 arioso ar 12 variācijām, 6 lielus koncertus klavierēm ar orķestri, koncertu diviem fagotiem un orķestrim, sonāti flautai, 2 duetus divām klavierēm, polonēzes divām vijolēm ar un bez flautas un basa, kā arī 44 menuetus un maršus mūzikas mīļotājiem:

  • 1. sonāte F mažorā (1756)
  • 2. sonāte G mažorā (1756)
  • 3. sonāte C mažorā (1756)
  • 1. arioso ar 12 variācijām G mažorā (1756)
  • 2. arioso ar 12 variācijām C minorā (1756)
  • Koncerts sibemol mažorā (1767)
  • Koncerts klavesīnam D minorā (1767)
  • duets divām klavierēm, diviem flīģeļiem vai diviem fortepiano (1771)
  • duets E-flat mažorā (1771)

Vokālās kompozīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kantāte jauno ērģeļu inaugurācijai Parhimā (iespējama gan a cappella, gan ar ērģeļu pavadījumu, gan tikai ērģelēm)[2].
  • Dzīru dziesma četrām balsīm.
  • Nepublicēta ārija franču valodā "Dārgā skaistule, tu mani iedvesmo!"[3]
  • "Muzikālam baudījumam komponētas Johana Gotfīda Mītela ārijas un dziesmas ar dažādu dzejnieku tekstiem" ("Arien und Lieder von verschiedenen Dichtern: zum musikalischen Vergnügen in die Musik gesezt von Johann Gottfried Müthel", 45 dziesmas ar komponista ievadvārdiem, publicētas Hamburgā, 1759[4]).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Erwin Kemmler: Johann Gottfried Müthel und das nordostdeutsche Musikleben seiner Zeit. Johann Gottfried Herder-Institut, Marburg 1970 (Wissenschaftliche Beiträge zur Geschichte und Landeskunde Ost-Mitteleuropas. 88, ISSN 0510-7008) (Doktora disertācija Zārbrikenes universitātē, 1964).

Kompaktdiski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johann Gottfried Müthel – Orgelwerke (LC 4298)
  • Müthel Konzerte und Kammermusik (MDG 325 0452-2)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Johann Gotffried Müthel (Composer) no www.bach-cantatas.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 24. maijā.
  2. «Johann Gottfried Müthel: Bach's Last Student». www.voxhumanajournal.com. Skatīts: 2020-09-08.
  3. «53 Pieces (Müthel, Johann Gottfried) - IMSLP». imslp.org. Skatīts: 2020-09-08.
  4. Johann Gottfried Müthel. Auserlesene Oden und Lieder von verschiedenen Dichtern, etc. C. W. Brandt, 1759.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]