Neirolingvistiskā programmēšana
Neirolingvistiskā programmēšana (NLP) ir psihoterapijas un praktiskās psiholoģijas nozare, kas netiek uzskatīta par akadēmisku zinātni. NLP pēta „subjektīvās pieredzes struktūru” [1] un tās pamatā ir „komunikācijas modelis, kurā galvenais ir saikne starp veiksmīgiem uzvedības paraugiem un subjektīvo pieredzi (īpaši domu modeļiem), kas ir šīs uzvedības pamatā”.[2] Uz šī modeļa ir balstīta alternatīva terapijas sistēma, kuras mērķis ir palīdzēt cilvēkam izprast sevi, uzlabot savu komunikāciju un veikt izmaiņas savas mentālās un emocionālās uzvedības modeļos.[2]
NLP izveidoja Ričards Bandlers un lingvists Džons Grinders 1970. gados. Viņi radīja terminu „neirolingvistiskā programmēšana”, uzsverot saikni starp neiroloģiskiem procesiem („neiro”), valodu („lingvistiskā”) un uzvedības modeļiem, ko veido pieredze („programmēšana”) un ko var mainīt, lai sasniegtu noteiktus dzīves mērķus.[3][4]
Bandlera un Grindera semināros un vēlākajās grāmatās bieži tika apgalvots, ka ar NLP palīdzību daudzas psiholoģiskas problēmas un īpaši fobijas var tikt pārvarētas ar viena īsa seansa palīdzību, kamēr tradicionālās terapijas progresu sasniegtu tikai nedēļām vai mēnešiem ilgu regulāru seansu rezultātā.[5] Tika apgalvots, ka NLP var palīdzēt ar tādām problēmām kā fobijas, depresija, kustību traucējumi, psihosomatiskās slimības un mācību traucējumi. NLP pamatlicēji liek uzsvaru uz cilvēka pašnoteikšanās potenciālu, kas ļauj pārvarēt iemācītos ierobežojumus.[6] Bandlers un Grinders apgalvoja, ka, ja izcilu terapeitu efektīvie uzvedības paraugi var tikt modelēti, tad šos paraugus var pārņemt arī citi cilvēki.[7] NLP apmācības kursi ir plaši pieejami un tos iziet un savās praksēs izmanto daudzi privātie psihoterapeiti. NLP treniņi ir populāri arī vadības apmācību un pašpalīdzības (self-help) nozarēs.
NLP balstās uz praktiskiem modeļiem, nevis uz teoriju, cenšoties atdarināt veiksmīgas saskarsmes paraugus, taču neskaidrojot, kāpēc tie darbojas.[8] Tradicionālās sociālās zinātnes lielākoties ignorē NLP, jo tās zinātniskie pamati ir apšaubāmi un nav pietiekamu empīrisku datu, kas apliecinātu tās efektivitāti.[5][9] Kritiķi, pārsvarā psihologi, raksturo NLP kā alternatīvu psihoterapiju, kam piemīt daudzas pseidozinātnes iezīmes.[nepieciešama atsauce]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Dilts, R., Grinder, J., Delozier , J., and Bandler, R. Neuro-Linguistic Programming: Volume I: The Study of the Structure of Subjective Experience. Cupertino, CA: Meta Publications, 1980. ISBN 0-916990-07-9.
- ↑ 2,0 2,1 Oxford English Dictionary, 2009[novecojusi saite]
- ↑ Tosey, P. & Mathison, J., (2006) "Introducing Neuro-Linguistic Programming Arhivēts 2019. gada 3. janvārī, Wayback Machine vietnē. Centre for Management Learning & Development, School of Management, University of Surrey.
- ↑ Dilts, R., Grinder, J., Delozier, J., and Bandler, R. Neuro-Linguistic Programming: Volume I: The Study of the Structure of Subjective Experience. Cupertino, CA: Meta Publications, 1980. 2. lpp. ISBN 0916990079.
- ↑ 5,0 5,1 Heap. M., (1988) Neurolinguistic programming: An interim verdict Arhivēts 2007. gada 15. jūnijā, Wayback Machine vietnē.. In M. Heap (Ed.) Hypnosis: Current Clinical, Experimental and Forensic Practices. London: Croom Helm, pp.268–280.
- ↑ e.g. Bandler & Andreas 1985
- ↑ O'Connor, Joseph & John Seymour (1993). Introducing Neuro-Linguistic Programming: Psychological Skills for Understanding and Influencing People. London, UK: Thorsons. ISBN 1-85538-344-6.(see p.xii)
- ↑ Richard Youell, Christina Youell.2011. Effective NLP Skills. Kogan Page, London
- ↑ Peter Hartley (1999) "Chapter 10: How useful are 'popular' models of interpersonal communication?" in Interpersonal Communication 2nd edition; Routledge, United Kingdom. p162–180. ISBN 978-0-415-18107-5
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Personības pilnveidošanas centrs. "Kas ir NLP?" Arhivēts 2011. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Jauno psiholoģiju centrs. "Par NLP"
- NLP literatūra lib.ru (krieviski)
|