Oga

Vikipēdijas lapa
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas

Oga (latīņu: bacca; uva)[1] ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).[2]

Tās attīstās no apakšējās vai augšējās sēklotnes.[2] Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ietilpst vienkārši sulīgajos augļos, kur bez ogām tiek ieskaitīti arī kaulenis, ābols un hesperīds.[3] Ogas raksturīgas vīnkokiem, ērkšķogām, jāņogām, mellenēm, dzērvenēm u. c. augiem. Arī kartupeļu, tomātu, ķirbju augļi ir ogas. Kļūdaini sadzīvē par ogām sauc arī zemenes, avenes un citu augu sulīgos augļus. Ogās ir daudz vitamīnu, kā arī citas vērtīgas vielas. Tāpēc tās tiek lietotas uzturā un medicīnā. Lielākā daļa ogu ir ēdamas, tomēr atsevišķu augu ogas ir indīgas.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. « Akadēmiskā terminu datubāze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2011. gada 30. jūlijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 278. lpp.
  3. LU Botāniskais dārzs: Vienkārši sulīgie augļi[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]