Metionīns

Vikipēdijas lapa
Metionīns

L-metionīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C5H11NO2S
Molmasa 149,21 g/mol
Blīvums 1340 kg/m3
Kušanas temperatūra 281 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra -
Izoelektriskais punkts 5,41

Metionīns (Met, α-amino-γ-metilmerkaptosviestskābe, C5H11NO2S) ir neaizvietojamā aminoskābe. Metionīns ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir cisteīns). Metionīns ir heksagonālu plāksnīšu veida kristāli.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ietilpst olbaltumvielu sastāvā. Metionīns cilvēkam obligāti jāuzņem ar pārtiku.

Bioķīmiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metionīns organismā kalpo kā metilgrupu donors holīna, adrenalīna un citu bioloģiski aktīvu vielu sintēzē. No metionīna veidojas arī aminoskābe cisteīns.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sintētisko metionīnu lieto pārtikas produktu un lopbarības bagātināšanai. Medicīnā lieto organisma funkciju uzlabošanai (samazina holesterīna līmeni asinīs, tauku uzkrāšanos aknās, veicina fosfolipīdu sintēzi). Metionīnam ir arī mērena antidepresīva iedarbība.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]