Valērija Seile

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par skolotāju un sabiedrisku darbinieci. Par citām jēdziena Seile nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Valērija Seile
Valereja Seile
Valērija Seile
Personīgā informācija
Dzimusi 1891. gada 23. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Seiļi (Audriņu pagasts), Makašēnu pagasts, Daugavpils apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija LAT)
Mirusi 1970. gada 10. aprīlī (78 gadi)
Rīga
Tautība latviete

Valērija Seile, arī Valerija Seilis (latgaliešu: Valereja Seile, 1891—1970) bija ievērojama latgaliešu un latviešu izglītības un sabiedriskā darbiniece, bibliogrāfe un zinātniece. Pirmā sieviete Latgalē, kas ieguva akadēmisko izglītību. Latgales Zemes padomes sekretāre.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1891. gada 23. jūnijā rokpeļņa ģimenē Rēzeknes apriņķa Makašānu pagasta Seiļu sādžā. 1895. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā. Mācījās Katrīnas ģimnāzijas elementārskolā, pēc tam Pēterburgas pilsētas skolā, pēc kuras beigšanas viņa 1909.—1911. gadā mācījās Ņikiforovas privātajā sieviešu ģimnāzijā. 1912.—1916. gadā Seile studēja vēsturi Bestuževa augstākajos sieviešu kursos, līdztekus strādādama Pēterburgas pilsētas domes bērnu kolonijā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņa iesaistījās Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrībā (Latgalīšu bīdreibas paleiga kara upurem).

1916. gadā Seile atgriezās Latgalē un strādāja par Rēzeknes tirdzniecības skolas un Sevko ģimnāzijas krievu valodas un vēstures skolotāju. 1917. gada aprīlī viņa aktīvi iesaistījās Pirmā Latgales latviešu kongresa rīkošanā Rēzeknē un tika ievēlēta par Latgales Pagaidu zemes padomes Valdes locekli un sekretāri. Konsekventi iestājās par trīs Latgales apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar pārējām Latvijas daļām.1917. gadā Seile nodibināja Latgaliešu skolotāju savienību. 1919. gadā viņa bija Rēzeknes apriņķa tautskolu inspektore, nodibināja laikrakstu "Latgolas vords". 1918.—1920. gadā Valērija Seile bija Latvijas Tautas padomes locekle, pēc tam Satversmes sapulces locekle, 1922. gadā arī Izglītības ministra biedre.[1]

V. Seiles dibinātā laikraksta Latgolas Vōrds logotips 1934. gadā. Tas bija visilgāk publicētais Latgales laikraksts starpkaru periodā, iznākdams 1—3 reizes nedēļā divdesmit vienu gadu, no 1919.—1940. gadam.

1922. gadā viņa atgriezās Latgalē, kur strādāja par Krāslavas ģimnāzijas direktori, pēc tam no 1923. līdz 1940. gadam par Daugavpils skolotāju institūta direktori. Vienlaikus no 1921. gada Seile bija žurnāla „Latgolas Škola“ (1921—1938) galvenā redaktore.

Pēc Daugavpils skolotāju institūta likvidēšanas 1940. gadā Seile pārcēlās uz Rēzekni, kur līdz 1946. gadam strādāja par skolotāju Rēzeknes Valsts skolotāju institūtā, komercskolā un pilsētas 1. vidusskolā. 1947. gadā bija spiesta pārcelties uz Rīgu, kur līdz aiziešanai pensijā 1957. gadā viņa mācīja krievu valodu Rīgas 2. vidusskolā.[2]

Mirusi 1970. gada 10. aprīlī, apbedīta Daugavpils katoļu kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valērija Seile devusi lielu ieguldījumu Latgales kultūras vēstures izpētē:

  • "Latgolas liktini bēgļu laikmetā. Latgalīšu bīdreibas paleiga kara upurem darbeiba" (1934)
  • "Sistematiskais leidz 1935. godam latgalīšu izlūksnē izdūtūs grōmotu rōdeitōjs" (1935)
  • "Grāmatas Latgales latviešiem. Latgaliešu dialektā izdoto grāmatu chronoloģiskais, sistemātiskais autoru un izdevēju rādītājs (1585.—1936.)" (1936)
  • "Paidagogikas vēsture. I daļa" (1943)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pedagoģe Valerija Seile / Sast. E. Vaivode. — Rīga, 1990. — 102 lpp.
  • Valerijai Seilei — 100. — Daugavpils: DPI izd., 1991.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējuma 37. 960—37. 961 slejas. Rīga, 1939.
  2. «www.amazing-latvia.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 22. janvārī.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]