Atmiņas karte

Vikipēdijas lapa
Atmiņas karšu izmēra dinamika laika gaitā.

Atmiņas karte jeb zibkarte ir elektroniskā energoneatkarīga zibatmiņas ierīce, ko izmanto digitālas informācijas glabāšanai. Populārākās atmiņas kartes realizācijas (SD/MMC, CF, MS) ir savietojamas ar plašu ierīču klāstu, tostarp viedtālruņiem, ciparkamerām, planšetdatoriem un MP3 atskaņotājiem. Zibkartes bieži pielieto, lai palielinātu gala ierīces atmiņu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1991. gada bija pieejamās PCMCIA formfaktora atmiņas kartes.[1] Laikā no 1995. līdz 2005. gadam norisinājās "formātu karš" starp konkurējošiem zibkaršu formātiem, kurā uzvarēja SD atmiņas karšu formāts. Sākot ar 2010. gadu, vairākums patēriņa preču kategorijas ierīču atbalsta vienīgi kādu no SD karšu formfaktoriem.[2]

SD atmiņas kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Secure Digital (SD) ir visplašāk izplatītais atmiņas karšu formāts. Šī formāta zibkartes iedala pēc to fiziskā izmēra jeb formfaktora.

  1. SD kartēm ir liels izmērs un ietilpība.
  2. miniSD kartes tiek izmantotas vecākajos mobilo telefonu un jaunāko ciparkameru modeļos.
  3. microSD tiek izmantotas planšetdatoros, viedtālruņos, kā arī portatīvajos multivides atskaņotājos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. PC card Arhivēts 2012. gada 22. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  2. "Camera trends come into focus for 2010", msnbc, 13. January.2010 "As much as the storage-format war cleared up a bit with Sony announcing that it would support SD and SDHC cards ..." (angliski)