Kemira

Vikipēdijas lapa
Kemira Oyj
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma Ķīmiskā rūpniecība
Dibināts 1920. gads
Galvenais birojs Helsinki, Karogs: Somija Somija
Produkti ķīmiskās vielas papīra un celulozes ražošanai, ūdens attīrīšanai, naftas un kalnrūpniecībai
Darbinieki 4900
Tīmekļa vietne kemira.com
Kemira galvenais birojs Helsinkos

Kemira Oyj ir Somijas uzņēmums, kas ražo ķīmiskās vielas papīra un celulozes rūpniecībai, ūdens attīrīšanai, naftas apstrādes un kalnrūpniecībai, kā arī citām nozarēm. Galvenais birojs atrodas Helsinkos. Uzņeums ir dibināts 1920. gadā.

Kemira Oyj akcijas tiek kotētas Helsinku biržā. Uzņēmuma akcijas tiek pārdotas arī Londonas biržas SEAQ sistēmā un ASV PORTAL sistēmā.[1] Lielākais akcionārs (2019. gada jūnijā)[2] ir Oras Invest Oy (20,10 %) un tās īpašnieki Pāsikivi ģimene; Somijas valstij (investīciju uzņēmumam Solidium) pieder 10,2 % Kemira akciju.

Kemira pieder 3,96 % kapitāldaļu energoražošanas uzņēmumā Pohjolan Voima, kas tam piegādā elektroenerģiju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gadā tika dibināts valsts uzņēmums Valtion Rikkihappo- ja Superfosfaattitehtaat ("Valsts sērskābes un superfosfāta ražotne"), lai apmierinātu jaundibinātās valsts rūpniecības un lauksaimniecības vajadzību pēc sērskābes un superfosfāta. 1922. gadā Lapēnrantā sāka darbu sērskābes ražotne un Kotkā — superfosfāta rūpnīca. 1933. gadā uzņēmums tika pārveidots par komercsabiedrību (osakeyhtiö). Līdz 1968. gadam tas bija Lauksaimniecības ministrijas pakļautībā, bet pēc tam darbojās Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas paspārnē.[1]

1930. gados pieauga pieprasījums pēc superfosfāta, tādēļ dekādes beigās tika plānots paplašināt ražošanu. Kara laikā tika uzbūvētas rūpnīcas Kokolā un Harjavaltā. 1945. gadā uzņēmumam tika pievienota Vihtavori valsts pulvera rūpnīca, kā arī Vāsas gāzes un aizsardzības aprīkojuma ražotnes, izveidojot apakšuzņēmumu Vihtavuori Oy.[1]

1950. gados uzņēmums sāka ražot granulētus kompleksos minerālmēslus, kā arī sāka ražot rūpnieciskās ķimikālijas. Vecās ražotnes tika modernizētas, kā arī uzbūvētas jaunas. 1961. gadā uzņēmums tika pārdēvēts par Rikkihappo Oy. 1957. gadā Vihtavori atklāja dinamīta ražotni.

1960. gados tika uzbūvētas jaunas ražotnes, lai Somijā ražotu importējamās ķimikālijas. 1960. gadā tika atklāta alumīnija sulfāta rūpnīca Harjavaltā. 1962. gadā Kokolā atvēra nātrija sulfāta un kalcija hlorīda ražotni. 1968. gadā Vāsā atvēra pesticīdu rūpnīcu.

1968. gadā tika iegādāts titāna dioksīda pigmentu ražotājs Vuorikemia Oy. 1970. gadā Rikkihappo Oy kopā ar farmācijas uzņēmumu Orion izveidoja kopuzņēmumu Fermion pussintētisko antibiotiku ražošanai. 1971. gadā uzņēmumā iekļāvās slāpekļa ražotājs Typpi Oy. 1972. gadā uzņēmums mainīja nosaukumu uz Kemira Oy. Šajā gadā Espo tika atvērts pētniecības centrs. 1972. gadā iegādāta Tikkurilan Väritehtaat Oy krāsu rūpnīca. 1974. gadā nopirkts tekstilšķiedru ražotājs Säteri Oy (tagad Kemira Fibres Oy) Valkeakoski.

1982. gadā Kemira Apvienotajā Karalistē iegādājās minerālmēslu rūpnīcu. 1984. gadā Tikkurila iegādājās Donald Macpherson Group, kas ražoja krāsas un citas vielas. 1985. gadā ASV tika nopirkts titāna dioksīda pigmentu ražotājs (tagad Kemira Pigments Inc). 1985. gadā Nīderlandē nopirkta mākslīgo mēslu rūpnīca (tagad Kemira B.V.). 1986. gadā Beļģijā iegādāts mākslīgo minerālražotājs Gechem (tagad Kemira S.A./N.V.). 1987. gadā Dānijā Kemira ieguva vairākumu Superfos Godning A/S (tagad Kemira Danmark). 1988. gadā notika mākslīgo minerālražotāju nopirkšanas: Nīderlandē Kemira Pernis B.V. un Apvienotajā Karalistē Kemira Ince Ltd. 1989. gadā iegādāts Zviedrijas Boliden Kemi AB. 1989. gadā ar Japānas uzņēmumu UBE Industries izveidots kopuzņēmums Kemira-Ube Ltd ūdeņraža peroksīda ražošanai Japānas tirgum. Ūdens attīrīšanas nozarē 1991. un 1992. gadā iegādāti uzņēmumi Aliada Quimic Portugālē un Kemira Ibérica S.A. Spānijā. Polijā un Igaunijā Kemira izveidoja kopuzņēmumus Kemipol un A/S KemiVesi ūdens attīrīšanas ķimikāliju ražošanai. 1992. gada Zviedrijas ķimikāliju ražotājā Ferriklor AB Kemira piederošo akciju daļa pieauga līdz 92 %. 1993. gadā Nīderlandē kopā ar Akzo izveidota kalcija hlorīda ražotne Kemax v.o.f.. 1995. gadā Taizemē izveidots kopuzņēmums Kemwater (Thailand) Ltd; 1996. gadā Brazīlijā kopuzņēmums Kemwater Brasil S.A..[1]

1993. gadā Kemira Pigments Oy nopirka 20 % akciju ASV uzņēmumā Nord Kaolin Company, kā arī Nīderlandes titāna dioksīda pigmentu ražotāju TCF Tiofine B.V. 1993. gadā Tikkurila Oy Krievijā dibināja uzņēmumu A/O Finncolor (tagad ZAO Finncolor) krāsu biznesam. 1995. un 1996. gadā Brazīlijā, ASV un Austrālijā Tikkurila dibināja meitas uzņēmumus. 1990. gadu pirmajā pusē Kemira dibināja uzņēmumus Spānijā, Taizemē, Indijā, Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā lauksaimniecības produktu pārdošanai.

1994. gada 1. janvārī Kemira tika sadalīta vairākos apakšuzņēmumos: Kemira Oy (grupas administrācija), Kemira Chemicals Oy, Kemira Pigments Oy, Kemira Agro Oy, Kemira Fibres Oy, Kemira Metalkat Oy, Kemira Safety Oy, Vihtavuori Oy un Kemira Engineering Oy. Uzņēmuma grupas nosaukums mainīts uz Kemira Oyj un 1994. gada 10. novembrī Kemira akcijas sāka kotēt Helsinku biržā. Tajā laikā uzņēmuma lielākais akcionārs bija Somijas valsts ar 72,3 %.

1996. gadā Kemira Agro izveidoja jaunu apakšuzņēmumu Kemira Fine Chemicals Oy, kurā tika apvienota uzņēmuma smalkās ķīmijas ražošana un bizness. 1996. gada oktobrī valsts daļa Kemira samazinājās līdz 53,8 procentiem. 1997. gadā Kemira valstij pārdeva Vihtavuori Oy akcijas. Tika nolemts turpmāk attīstīties papīra un celulozes, ūdens attīrīšanas ķimikāliju un krāsu biznesā.

2000. gadu sākumā aptuveni 2/3 titāna dioksīda biznesa (ASV Kemira Pigments Inc un Nīderlandes Kemira Pigments BV) tika pārdota ASV uzņēmumam Kerr-McGeelle, bet Pori ražotne Kemira Pigments tika izveidota kā patstāvīgs uzņēmums. 2000. gadā Kokolas sērskābes ražotne tika pārdota Boliden. 2004. gadā minerālmēslu nodaļa tika atdalīta kā patstāvīgs uzņēmums Kemira GrowHow (2007. gadā to no valsts nopirka Norvēģijas Yara International). Smalkās ķīmijas nodaļa arī tika atdalīta kā KemFine Oy un pārdota privātam investoram. 2005. gadā Kemira nopirka ķīmiskās produkcijas ražotāju Finnish Chemicals[3] (kopš 2009. gada zināms kā Kemira Chemicals Oy).[4] 2007. gadā lielākais investors Somijas valsts pārdeva lielāko daļu tai piederošo Kemira akciju.

2008. gadā Kemira paziņoja, ka turpmāk koncentrēsies uz ūdens un šķiedru apstrādes ķimikālijām, kuras izmanto piemēram, celulozes un papīra rūpniecībā, naftas ieguvē un kalnrūpniecībā, pažvaldību un rūpnieciskajā ūdens apstrādē. Kemira bizness tika sadalīts trīs segmentos: Paper, Municipal & Industrial un Oil & Mining. 2008. gadā tika izveidots kopuzņēmums Sachtleben, apvienojot titāna dioksīda pigmentu ražotājus Kemira Pigments un Rockwood. Krāsu ražotājs Tikkurila no Kemira tika atdalīts 2010. gadā un tā akcijas tika atdotas kā dividendes tā akcionāriem.

2011. gada 13. oktobrī investīciju uzņēmumam Folmer pārdots meitas uzņēmums Oy Galvatek Ab, kas nodarbojās ar ūdens attīrīšanas iekārto plānošanu, pārvaldību un apkalpošanu.[5] 2011. gada 26. oktobrī Tallinā atklāta ūdens attīrīšanas ķimikāliju rūpnīca.[6] 2011. gada novembrī Vācijas uzņēmumam Evonik Industries pārdota ūdeņraža peroksīda ražotne Meitlendā, Kanādā.[7] 2011. gada 14. decembrī Naņdzjinā, Ķīnā atvērta jauna speciālo ķimikāliju rūpnīca.[8] 2011. gada 21. decembrī no Neliapila pensiju fonda nopirkti 2,5 % elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma Pohjolan Voima akciju.[9] 2013. gada septembrī nopirkts Kanādas uzņēmums Soto Industries Inc, kas nodarbojas ar ķimikāliju un pakalpojumu nodrošināšanu celulozes un papīra rūpniecībai.[10] 2013. gada oktobrī iegādāts Itālijas poliakrilamīda polimēru un ar to saistīto procesu ķimikāliju ražošanas uzņēmums 3F Chimica S.p.A (divas rūpnīcas Itālijā un viena ASV).[11] 2013. gada novembrī Kemira vienojās ar Singapūras augkopības biznesa uzņēmumu Wilmar International veidot kopuzņēmumu alkilketēnu dimēra (AKD) vaska ražošanai Ķīnā.[12] 2013. gada beigās Brazīlijas dzelzs un alumīnija koagulantu bizness pārdots uzņēmumam Bauminas.[13] 2014. gada sākumā ChemSolutions skudrskābes bizness pārdots ASV uzņēmumam Taminco.[14] No BASF nopirkts alkila ketēna dimera emulsijas bizness.[15] 2015. gada 4. maijā no Dānijas uzņēmuma AkzoNobel par 153 miljoniem EUR nopirkts papīra ķimikāliju bizness. 2016. gada 1. augustā Kemira izņemts no OMX Helsinki 25 indeksā; tā vietā iekļauts Metsä Board.[16] 2017. gadā uzņēmuma struktūra tika reorganizēta divās nodaļās: Pulp & Paper (koksnes masa un papīrs) un Industry & Water (rūpniecība un ūdens).

Kemira Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas krāsasBaltic ColorVivacolorTikkurila-Vivacolor[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā Kemira meitasuzņēmums Tikkurila Oy kopā ar Zviedrijas Alcro-Beckers AB un Latvijas Republikas Īpašuma departamentu dibināja krāsu un laku ražošanas uzņēmumu AS Latvijas krāsas. Tikkurila Oy jaunajā uzņēmumā ieguva 39 % akciju.[17] Produkcija tiek izplatīta ar preču zīmi VIVACOLOR. 1997. gadā AS Latvijas krāsas tika pārdēvēta par AS Baltic Color.

2002. gadā Tikkurila Oy iegādājās Alcro-Beckers AB. Baltic Color tika pārdēvēts par SIA Vivacolor. 2004. gadā Latvijas ražotne tieka izvietota Igaunijā, Somijā un Polijā. 2005. gadā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz SIA Tikkurila-Vivacolor.

2009. gadā uzņēmuma nosaukumu mainīja uz SIA Tikkurila. 2010. gadā Tikkurila Oy atdalījās no Kemira.[18]

Kemira AgroKemira GrowHow[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gada 24. novembrī tika dibināts meitas uzņēmums SIA Kemira Agro Latvija. Tas nodarbojās ar lauksaimniecības produktu izplatīšanu Latvijā: minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, sēklu, plēvju, lauksaimniecības tehnikas, lopbarības konservantu un piedevu, gatavās lopbarības, kā arī sniedza dažādus pakalpojumus. 2003. gada 13. februārī tā nosaukums mainīts uz SIA Kemira GrowHow. 2006. gadā uzņēmums iegādājās SIA Agro Stende un AS Saldus labība, kas ļāva veikt sēklu apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus bez starpniekiem. 2006. gada janvārī Dānijas DLA Agro grupas uzņēmums AS Baltic Agro Holding iegādājās 50 % SIA Kemira GrowHow akciju no Kemira GrowHow Oy.

Kemira GrowHow Oy 2007. gadā pārgāja Norvēģijas uzņēmuma Yara International īpašumā. 2008. gadā AS Baltic Agro Holding no Yara nopirka 40 % SIA Kemira GrowHow akciju. No 2009. gada uzņēmuma nosaukums ir SIA Baltic Agro.[19]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Kemira history. Kemira Oy public company from 1994
  2. Shareholders
  3. Finnish Chemicals Silverfleet Capital
  4. Finnish Chemicals changes name into Kemira Chemicals
  5. Kemira sold Galvatek to Folmer Equity Fund I Ky 13/10/2011 Press release
  6. Kemira has moved to a new water treatment chemicals plant in Tallinn, Estonia 26/10/2011 Press release
  7. Kemira closes the Maitland hydrogen peroxide plant deal 01/12/2011 Press release
  8. Kemira to open a new production plant in Nanjing, China 14/12/2011 News
  9. Kemira Oyj has bought Pohjolan Voima Oy shares from Pension Fund Neliapila 21/12/2011 Stock exchange release
  10. Kemira acquires Soto Industries Inc. of Vancouver, BC, Canada 20/09/2013 Press release
  11. Acquisition of 3F Chimica S.p.A 02/10/2013 News
  12. Kemira and Wilmar to form a 50-50 joint venture for the manufacture of alkyl ketene dimer (AKD) wax in China 01/11/2013 Press release
  13. Kemira Oyj completes the divestment of its coagulant business in Brazil 11/12/2013 Stock exchange release
  14. Kemira Oyj completes the divestment of ChemSolutions' formic acid business 06/03/2014 Stock exchange release
  15. Kemira closes the acquisition of BASF's global AKD emulsion business 06/05/2014 Press release
  16. The new portfolio of the OMX Helsinki 25 index will become effective on August 1, 2016.
  17. Scandinavian paint jv targets Baltic market 1995-05-06
  18. Ieskats vēsturē Arhivēts 2012. gada 28. aprīlī, Wayback Machine vietnē. SIA Tikkurila
  19. No "Kemira" līdz "Baltic Agro" Arhivēts 2012. gada 20. jūnijā, Wayback Machine vietnē. SIA Baltic Agro

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]