Valters Rātenavs
| Valters Rātenavs Walther Rathenau | |
|---|---|
 | |
| Vācijas ārlietu ministrs | |
|
Amatā 1922. gada 1. februāris — 1922. gada 24. jūnijs | |
| Prezidents | Frīdrihs Eberts |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1867. gada 29. septembrī Berlīne, Vācijas Impērija (tagad Vācija) |
| Miršanas dati |
1922. gada 24. jūnijā (54 gadu vecumā) Berlīne, Vācija |
| Tautība | ebrejs |
| Politiskā partija | Vācu Demokrātiskā partija |
Valters Rātenavs (vācu: Walther Rathenau; 1867. gada 29. septembris — 1922. gada 24. jūnijs) bija ebreju izcelsmes vācu rūpnieks, rakstnieks un politiķis. Viens no Vācu Demokrātiskās partijas dibinātājiem, Veimāras Republikas ārlietu ministrs. Divus mēnešus pēc Rapallo līguma parakstīšanas nogalināts labēji ekstrēmās organizācijas "Consul" sarīkotajā atentātā.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Berlīnē ebreju rūpnieka, AEG dibinātāja Emīla Rātenava ģimenē.[1] Studējis (1886—1889) fiziku, ķīmiju un filozofiju Berlīnes un vēlāk Strasbūras Universitātē. Pēc studiju pabeigšanas dienējis armijā. Pēc dienesta strādājis tēva uzņēmumos. Brīvajā laikā gleznojis, nodarbojies ar rakstniecību — vairāku grāmatu autors.[2]
Neskatoties uz to, ka pēc izcelsmes viņš bija ebrejs, Rātenavs uzskatīja un propagandēja ideju par to, ka viņa tautiešiem ir jāatsakās gan no sociālisma, gan arī cionisma, lai varētu asimilēties vāciešos. Viņš uzskatīja, ka šādi ir iespējams novērst pretešķības un problēmas, kas skāra ebreju kopienu.
Rātenavs uzstājās pret Vācijas Impērijas iesaistīšanos Pirmajā pasaules karā, jo viņš uzskatīja, ka tas pāraugs totālā karā. 1914. gadā iesaistījies Kara ministrijas darbā, kur vadījis Kara materiālu departamentu. Nodarbojies ar jautājumiem, kas skāra izejvielu ražošanu, kā arī ekonomikas pārkārtošanu uz plānveida ražošanu kara laika vajadzībā.[1] Pēc tēva nāves 1915. gadā pametis darbu ministrijā, lai ieņemtu AEG priekšsēdētāja amatu.
1918. gadā iesaistījies politikā kā viens no Vācu Demokrātiskās partijas dibinātājiem. No 1920. gada darbojies valdībā.[1] 1921. gadā kļuvis par rekonstrukcijas ministriju, bet jau 1922. gada sākumā Rātenavs ieņēma ārlietu ministra amatu. Viņa etniskā un sociālā izcelsme, kā arī atbalsts Versaļa līguma noteikumu pildīšanai izsauca naidu labējo radikāļu un revanšistu aprindās.[3]
1922. gadā kā Vācijas pārstāvis Rātenavs parakstīja Rapallo līgumu ar Padomju Krieviju.[1] Lai arī šis līgums pēc būtības deva iespēju vāciešiem apiet Versaļas līguma noteikumus, kas attiecās uz bruņojuma izstrādi u.c. līdzīgiem jautājumiem, tomēr labējo politisko spēku aprindās tas tika uzņemts noraidoši, jo to traktēja kā biedrošanos ar komunistiem.[3]
Divus mēnešus pēc Rapallo līguma parakstīšanas Rātenavu nogalināja labēji ekstrēmās organizācijas "Consul" sarīkotajā atentātā.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Encyclopedia of World Biography — Walther Rathenau (angliski)
- ↑ Free eBooks by Project Gutenberg — Valtera Rātenava sacerētie darbi (angliski)
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Džons Tolands "Ādolfs Hitlers. Biogrāfija" Rīga: Atēna, 2005. gads, 145. — 146. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valters Rātenavs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
|