Nefrīts

Vikipēdijas lapa
Senas nefrīta pogas, Ķīna

Nefrīts (no sengrieķu: νεφρός (nephros) — 'niere', jo senāk uzskatīja, ka šis akmens palīdz pret nieru slimībām) ir divu amfibola grupas minerālu — aktinolīta un tremolīta maisījums. Skaistās zaļās krāsas dēļ nefrīts ir iecienīts rotakmens, kam daudzās pasaules kultūrās (maori, ķīnieši, inuiti) tiek piešķirta liela nozīme. Jārēķinās ar to, ka angļu valodā pastāv termins "jade", kas apzīmē gan nefrītu gan arī ļoti līdzīgo žadeītu. Latviešu valodā abi šie termini ir nošķirti jeb vai arī, attiecībā uz senākiem šī termina lietojumiem vārds "nefrīts" apzīmē abu veidu minerālus. Nefrītu un žadeītu kā divus atšķirīgus materiālus izdalīja tikai XIX gadsimtā.

Abi nefrītu veidojošie minerāli veido smalkas šķiedras. Nefrīts sastāv no šādām īsām, savstarpēji savītām šķiedriņām. Šī iemesla dēļ nefrīts ir triecienizturīgs un līdz ar to — labs materiāls dažādiem darbarīkiem un ieročiem.

Nefrīta raksturīgo krāsu rada hroma piejaukums un aktinolīta sastāvā esošais dzelzs. Nefrīta krāsa variē no pelēkzaļas līdz tumši zaļai un gandrīz melnai un arī sarkanbrūnai. Atrodams arī cēls krēmbalts nefrīts. Cēlākie nefrīta paveidi var būt puscaurspīdīgi, taču parasti akmens ir necaurspīdīgs.

Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jaunzēlandes Dienvidu salā ir nefrīta (maoru: pounamu; Jaunzēlandes angļu: greenstone — 'zaļais akmens') atradnes, un tam bijusi ļoti liela nozīme Jaunzēlandes pirmiedzīvotāju — maoru kultūrā. No nefrīta maori izgatavoja ieročus un rotas, tostarp cilvēkveida formas kaklarotas hei tiki.
  • Kanādā, Britu Kolumbijā atrasts lieliskas kvalitātes nefrīta bluķis, kas svēra 20 tonnas. Nefrītam ir bijusi liela nozīme vietējo pirmiedzīvotāju kultūrā. Mūsdienās Kanāda ir galvenā nefrīta ieguvējvalsts.
  • Sibīrijas žadeīts ir skaists nefrīts no Baikāla ezera apkaimes (Krievija).
  • Nefrītam ir bijusi liela nozīme Ķīnas kultūrā, kur tas, kopā ar ļoti līdzīgo žadeītu ir ticis uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem akmeņiem. Ķīnā nefrītu kā rotakmeni un materiālu instrumentiem un ieročiem izmanto jau aptuveni 60 000 gadus (Hongšanas kultūra). Prasmīgi apstrādāts nefrīts un žadeīts tika uzskatīti par lielāku vērtību nekā zelts. Lielākas atradnes atrodas Sindzjaņas provincē (Hotana) un Kunluņa grēdā uz Ķīnas un Tibetas robežas.

Nefrītu atrod vēl daudzās pasaules valstīs.

No balta nefrīta izgatavota tasīte un apakštasīte, Indija, Mogulu dinastija, XVIII gadsimts. Izrotāta ar zelta stieplītēm, smaragdiem, rubīniem un stiklu. Atrodas Luvrā.

Viltojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāki citi akmeņi tiek pārdoti ar nosaukumu "nefrīts":

Gan nefrītu, gan žadeītu mākslīgā veidā mēdz padarīt "cēlāku". Ir trīs galvenās metodes, kas tiek apzīmētas ar burtiem ABC:

  • A tipa nefrīts nav īpaši pārveidots, tam var būt ievaskota virsma.
  • B tipa nefrīts ir ticis ievietots ķīmiskās krāsvielās, kodinātājos, skābēs, piesūcināts ar sveķiem. Šāds nefrīts kļūst daudz caurspīdīgāks, košāks. Šādu viltojumu var noteikt tikai ar infrasarkano spektroskopiju.
  • C tipa nefrīts ir mākslīgi iekrāsots, kodināts, mainot krāsu (piem. sarkanais nefrīts). Tiek zaudēta nefrīta puscaurspīdība.

Kolekcionāri un dārgakmeņu pazinēji atzīst tikai nepārveidotu vai A tipa nefrītu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]