Roberts Bauze
| ||||||||||||
Roberts Bauze (1895—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR armijas Revolucionārās kara padomes politnodaļas priekšnieks (1919).
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1895. gada 8. janvārī Raunas pagastā. 1910. gadā iestājās LSDSP, 1914. gadā viņu apcietināta un izsūtīja uz Narimu Tomskas apgabalā Sibīrijā. Pēc aizbēgšanas no trimdas vietas turpināja nelegāli darboties Jekaterinburgas un Samāras partijas organizācijās. Pēc Oktobra revolūcijas atgriezās Latvijā, bija Iskolata loceklis, Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Centrālkomitejas Krievijas biroja sekretārs (1918), LSD CK laikrakstu "Sociāldemokrāts" un "Cīņa" redaktors. Padomju Latvijas armijas Revolucionārās kara padomes politnodaļas priekšnieks (1919).
Pēc evakuēšanās uz Krievijas SPFR 1921. gadā bija laikraksta "Krievijas cīņa" redaktors. No 1926. gada darbojās Pleskavas un Ļeņingradas partijas un padomju iestādēs. Līdz apcietināšanai bija Ļeņingradas apgabala radiokomitejas priekšsēdētājs.
Padomju Savienības Lielā terora laikā tā sauktās "Latviešu operācijas" ietvaros NKVD apcietināts 1937. gada 5. novembrī, pēc ilgstošām pratināšanām 1938. gada 17. janvārī notiesāts un nošauts 1938. gada 27. janvārī.[1]
PSRS varas iestādes slēpa viņa nāves patiesos apstākļus un oficiāli tika apgalvots, ka R. Bauze miris Otrā pasaules kara laikā 1942. gada decembrī.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ļeņingradā nošauto saraksti[novecojusi saite]: Баузе Роберт Петрович, 1895 г. р., уроженец Венденского у. Лифляндской губ., латыш, член ВКП(б) в 1910-1937 гг., председатель Лен. обл. Радиокомитета, перед арестом корреспондент немецкой газеты издательства ЦК ВКП(б), проживал: г. Ленинград, ул. Радищева, д. 26, кв. 40. Арестован 5 ноября 1937 г. Комиссией НКВД и Прокуратуры СССР 17 января 1938 г. приговорен по ст. ст. 58-6-8-9-11 УК РСФСР к высшей мере наказания. Расстрелян в г. Ленинград 27 января 1938 г.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdijas 1. sējuma 701. lpp. Rīga: 1981.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |