Vācijas federālās zemes

Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland). Trīs no šīm pavalstīm ir atsevišķas pilsētas - Berlīne, Hamburga un Brēmene. Pārējās 13 federālās zemes vācu valodā sauc Flächenländer ("platību zemes").

Pēc Otrā pasaules kara beigām Vācijas rietumos esošās zemes sākotnēji tika izveidotas kā atsevišķas administratīvas teritorijas un tikai pēc tam apvienotas savienībā - Bund jeb Vācijas Federatīvajā Republikā. Katra no federālajām zemēm tiek pārstāvēta Federālajā padomē (Bundesrat).

Federālās zemes

Ģerbonis	Karogs	Karte	Federālā zeme	Nosaukums orioģinālvalodā	Centrs	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (2009)
			Bādene-Virtemberga	Baden-Württemberg	Štutgarte	35 751,65	10 744 921
			Bavārijas brīvvalsts (Bavārija)	Freistaat Bayern	Minhene	70 549,44	12 510 331
			Berlīne	Berlin	Berlīne	891,85	3 450 889
			Brandenburga	Brandenburg	Potsdama	29 478,63	2 511 525
			Brīvā Hanzas pilsēta Brēmene	Freie Hansestadt Bremen	Brēmene	408	660 999
			Brīvā un Hanzas pilsēta Hamburga	Freie und Hansestadt Hamburg	Hamburga	755	1 783 975
			Hesene	Hessen	Vīsbādene	21 100	6 061 951
			Lejassaksija	Niedersachsen	Hannovere	47 624,22	7 928 815
			Mēklenburga-Priekšpomerānija	Mecklenburg-Vorpommern	Šverīne	23 174	1 651 216
			Reinzeme-Pfalca	Rheinland-Pfalz	Mainca	19 847,39	4 012 675
			Saksijas brīvvalsts (Saksija)	Freistaat Sachsen	Drēzdene	18 415,66	4 168 732
			Saksija-Anhalte	Sachsen-Anhalt	Magdeburga	20 447,7	2 356 219
			Šlēsviga-Holšteina	Schleswig-Holstein	Ķīle	15 763,18	2 830 417
			Tīringenes brīvvalsts (Tīringene)	Freistaat Thüringen	Erfurte	16 171	2 249 882
			Zāra	Saarland	Zārbrikene	2568,65	1 022 585
			Ziemeļreina-Vestfālene	Nordrhein-Westfalen	Diseldorfa	34 084,13	17 872 763

Nosaukums brīvvalsts tiek lietots tikai vēsturiskā nozīmē, jo juridiski mūsdienās šīs federālās zemes neatšķiras no pārējām.

Pirms Vācijas apvienošanas 1990. gadā Rietumvācija sastāvēja no desmit federālajām zemēm. Vācijas Demokrātiskā Republika 1952. gadā bija izveidojusi 15 administratīvos rajonus. Rietumberlīne daudzējādā ziņā bija integrēta Rietumvācijā, tomēr formāli atradās Rietumu sabiedroto pārziņā. Tieši pirms apvienošanās 1990. gada 3. oktobrī 14 no šiem rajoniem tika apvienoti piecās vēsturiskajās federālajās zemēs, kādas eksistēja pirms 1952. gada - tika atjaunota Mēklenburga-Priekšpomerānija, Brandenburga, Saksija-Anhalte, Tīringene, Saksija. Austrumberlīne tika apvienota ar Rietumberlīni, izveidojot jaunu federālo zemi - Berlīni.

Tālākais iedalījums

• Berlīne un Hamburga tiek iedalītas priekšpilsētās.
• Brēmenes federālā zeme sastāv no diviem pilsētas rajoniem - Brēmenes un Brēmerhāfenes, kas ir teritoriāli atdalītas ar citu federālo zemi - Lejassaksiju.
• Ziemeļreina-Vestfālene iedalās divās "ainavu asociācijās" (Landschaftsverbände) - Reinzemē un Vestfālenē-Lipē. Šāds iedalījums pastāv kopš Otrā pasaules kara beigām, kad vienā federālajā zemē tika apvienotas divi kulturāli atšķirīgi apvidi. Mūsdienās šim iedalījumam ir drīzāk simboliska nozīme.
• Lielākās federālās zemes - Bādene-Virtemberga, Bavārija, Hesene, Ziemeļreina-Vestfālene un Saksija tiek iedalīti pārvaldes rajonos (Regierungsbezirke).
• Rajoni (Kreise). Katra federālā zeme, izņemot Berlīni, Hamburgu un Brēmeni, sastāv no rajoniem - lauku rajoniem (Landkreise) un pilsētu rajoniem (Stadtkreise). Vācijā ir 323 lauku rajoni un 116 pilsētu rajoni - kopā 439 rajoni. Katram no tiem tiek vēlēta padome un izpildvara.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vācijas federālās zemes.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)