2012. gada Brazīlijas Grand Prix

Vikipēdijas lapa
2012. gada Brazīlijas Grand Prix
Valsts karogs: Brazīlija Interlaguša
Informācija par trasi
Datums 2012. gada 23. novembris25. novembris
Apļi 71
Trases garums 4,309 km
Sacīkstes garums 305,909 km
Laikapstākļi lietus
Pirmā starta vieta
Pilots Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Luiss Hamiltons
Komanda Valsts karogs: Apvienotā Karaliste McLaren-Mercedes
Laiks 1:12.458
Ātrākais aplis
Pilots Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Luiss Hamiltons
Komanda Valsts karogs: Apvienotā Karaliste McLaren-Mercedes
Laiks 1:18.069 (38. aplī)
Goda pjedestāls
Pirmā vieta Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džensons Batons
McLaren-Mercedes
Otrā vieta Valsts karogs: Spānija Fernando Alonso
Ferrari
Trešā vieta Valsts karogs: Brazīlija Felipe Masa
Ferrari

2012. gada Brazīlijas Grand Prix (oficiālais nosaukums: Formula 1 Grande Prêmio Petrobras do Brasil 2012[1]) bija Formula 1 pasaules čempionāta 2012. gada sezonas pēdējais, divdesmitais posms, kas norisinājās 25. novembrī Brazīlijā, Interlagušas trasē. Uzvaru guvu Džensons Batons, bet Sebastiāns Fetels, finišējot sestajā vietā, guva pietiekami daudz punktu, lai kļūtu par pasaules čempionu.

Pirms šīm sacīkstēm Sebastiāns Fetels čempionāta kopvērtējumā bija par 13 punktiem priekšā tuvākajam konkurentam Fernando Alonso, kas nozīmēja, ka Alonso būtu jāfinišē pjedestāla pozīcijā, lai potenciāli kļūtu par pasaules čempionu, ja Fetels finišētu zemā pozīcijā (un gūtu maz punktu).[2]

Sacīkstes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No pirmās starta rindas startēja abi McLaren piloti, Luiss Hamiltons (kuram šī bija pēdējā sacīkste McLaren sastāvā pirms pāriešanas uz Mercedes) un Džensons Batons. Sebastiāns Fetels, startējis no ceturtās pozīcijas, sacīkšu pirmajā aplī sadūrās ar Bruno Sennu, tomēr turpināja sacīkstes pēdējā, 24. pozīcijā. Lietainajā trasē Fetelam izdevās strauji atgūt pozīcijas, kamēr viņa konkurents cīņā par čempiona titulu, Fernando Alonso, turpināja sacīkstes pirmajā sešiniekā.

Lietum pieņemoties spēkā, lielākā daļa pilotu mainīja riepas, kamēr Džensons Batons un Force India pilots Niko Hilkenbergs turpināja braukt ar slikiem, kas izrādījās pareizs lēmums, jo lietus drīz vien pierima un pārējie atkal mainīja riepas uz sausā laika riepām, nodrošinot Batonam un Hilkenbergam gandrīz minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Sacīkšu 19. aplī Hilkenbergs apdzina Batonu.

Trasē atrodošos formulu detaļu dēļ 23. aplī trasē devās drošības mašīna, likvidējot līderu lielo pārsvaru. Alonso un Fetels tobrīd atradās attiecīgi ceturtajā un piektajā pozīcijā. Pēc sacīkšu atsākšanās Sauber braucējs Kamui Kobajaši apdzina Fetelu, bet Hamiltons — Batonu un vēlāk, Hilkenbergam kādā līkumā saslīdot un zaudējot ātrumu, Hamiltons kļuva par sacīkšu līderi, tomēr Hilkenbergs turpināja cieši sekot Hamiltonam un 54. aplī starp braucējiem, kas bija atpalikuši par apli, Hilkenbergs vēlreiz zaudēja kontroli pār formulu, ietriecās Hamiltona formulā, liekot tam izstāties, savukārt pats Hilkenbergs saņēma boksu caurbraukšanas sodu, kā rezultātā viņš atkrita uz piekto vietu, kurā arī finišēja.[3] Pēc šīs sadursmes vadību pārņēma Batons.

Lietum atsākoties, Fetels bija viens no pirmajiem, kas devās boksos mainīt riepas, tomēr radio sakaru traucējumu dēļ viņa komanda nebija tam gatava un viņš zaudēja laiku. Tikmēr Ferrari pilots Felipe Masa bija izvirzījies otrajā vietā, bet 62. aplī palaida garām komandas biedru Alonso.

Mihaels Šūmahers savas karjeras pēdējā sacīkstē bija startējis no 13. pozīcijas un neilgi pirms sacīkšu beigām bija salīdzinoši augstajā sestajā pozīcijā, bet, kad viņu panāca tautietis Sebastians Fetels, Šūmahers palaida viņu garām bez cīņas, atvieglojot Fetela cīņu par čempiona titulu.[4]

Stiprajā lietū dažus apļus pirms finiša avāriju piedzīvoja Force India pilots Pauls di Resta, trasē izbrauca drošības mašīna un sacīkstes tā arī noslēdzās. Alonso finišēja otrais, bet Fetels — sestais, čempionāta kopvērtējumā par trim punktiem apsteidzot Alonso un līdz ar to izcīnot trešo čempiona titulu pēc kārtas.[5]

11. vietā finišēja Caterham pilots Vitālijs Petrovs, ļaujot komandai konstruktoru kausa kopvērtējumā apsteigt Marussia.

Hamiltonam izstājoties un abiem Ferrari pilotiem finišējot pjedestāla pozīcijās, Ferrari izdevās noturēt otro vietu kopvērtējumā.

Pēc sacīkstēm medijos un F1 sabiedrībā tika plaši diskutēts par vairākiem Sebastiana Fetela apdzīšanas manevriem, kurus viņš it kā bija veicis dzelteno karogu zonās. Ferrari pat nosūtīja oficiālu vēstuli FIA, lūdzot skaidrojumu par šo manevru atbilstību noteikumiem. Ja Fetelam tiktu piemērots tipiskais 20 sekunžu sods par šādu pārkāpumu, viņa sacīkšu rezultāts būtu devītā nevis sestā vieta, kas nozīmētu, ka par čempionu kļūtu Alonso. Tomēr FIA atbildēja, ka konkrētie apdzīšanas manevri nebija noteikumu pārkāpumi.[6]

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poz. Nr. Pilots Komanda 1. sesija 2. sesija 3. sesija SV
1 4 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Luiss Hamiltons McLaren-Mercedes 1:15.075 1:13.398 1:12.458 1
2 3 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džensons Batons McLaren-Mercedes 1:15.456 1:13.515 1:12.513 2
3 2 Valsts karogs: Austrālija Marks Vebers Red Bull-Renault 1:16.180 1:13.667 1:12.581 3
4 1 Valsts karogs: Vācija Sebastiāns Fetels Red Bull-Renault 1:15.644 1:13.209 1:12.760 4
5 6 Valsts karogs: Brazīlija Felipe Masa Ferrari 1:16.263 1:14.048 1:12.987 5
6 18 Valsts karogs: Venecuēla Pastors Maldonado Williams-Renault 1:16.266 1:13.698 1:13.174 161
7 12 Valsts karogs: Vācija Niko Hilkenbergs Force India-Mercedes 1:15.536 1:13.704 1:13.206 6
8 5 Valsts karogs: Spānija Fernando Alonso Ferrari 1:16.097 1:13.856 1:13.253 7
9 9 Valsts karogs: Somija Kimi Reikenens Lotus-Renault 1:16.432 1:13.698 1:13.298 8
10 8 Valsts karogs: Vācija Niko Rosbergs Mercedes 1:15.929 1:13.848 1:13.489 9
11 11 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Pauls di Resta Force India-Mercedes 1:15.901 1:14.121 10
12 19 Valsts karogs: Brazīlija Bruno Senna Williams-Renault 1:15.333 1:14.219 11
13 15 Valsts karogs: Meksika Serhio Peress Sauber-Ferrari 1:15.974 1:14.234 12
14 7 Valsts karogs: Vācija Mihaels Šūmahers Mercedes 1:16.005 1:14.334 13
15 14 Valsts karogs: Japāna Kamui Kobajaši Sauber-Ferrari 1:16.400 1:14.380 14
16 16 Valsts karogs: Austrālija Daniels Rikardo Toro Rosso-Ferrari 1:16.744 1:14.574 15
17 17 Valsts karogs: Francija Žans Ēriks Verņs Toro Rosso-Ferrari 1:16.722 1:14.619 17
18 10 Valsts karogs: Francija Romēns Grožāns Lotus-Renault 1:16.967 18
19 21 Valsts karogs: Krievija Vitālijs Petrovs Caterham-Renault 1:17.073 19
20 20 Valsts karogs: Somija Heiki Kovalainens Caterham-Renault 1:17.086 20
21 24 Valsts karogs: Vācija Timo Gloks Marussia-Cosworth 1:17.508 21
22 25 Valsts karogs: Francija Šarls Piks Marussia-Cosworth 1:18.104 22
23 23 Valsts karogs: Indija Narains Kartikejans HRT-Cosworth 1:19.576 23
24 22 Valsts karogs: Spānija Pedro de la Rosa HRT-Cosworth 1:19.699 24
107% laiks: 1:20.330
Avots:[7]
Piezīmes
  • ^1Pastors Maldonado saņēma desmit starta vietu sodu par sezonas laikā saņemto trešo piezīmi — šajā gadījumā par to, ka nebija pamanījis FIA aicinājumu uz pārbaudi kvalifikācijas otrajā sesijā.[8]

Sacīkstes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Nr. Pilots Komanda Apļi Laiks/izstāšanās SV Punkti
1 3 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džensons Batons McLaren-Mercedes 71 1:45:22.656 2 25
2 5 Valsts karogs: Spānija Fernando Alonso Ferrari 71 +2.734 7 18
3 6 Valsts karogs: Brazīlija Felipe Masa Ferrari 71 +3.615 5 15
4 2 Valsts karogs: Austrālija Marks Vebers Red Bull-Renault 71 +4.936 3 12
5 12 Valsts karogs: Vācija Niko Hilkenbergs Force India-Mercedes 71 +5.708 6 10
6 1 Valsts karogs: Vācija Sebastiāns Fetels Red Bull-Renault 71 +9.453 4 8
7 7 Valsts karogs: Vācija Mihaels Šūmahers Mercedes 71 +11.907 13 6
8 17 Valsts karogs: Francija Žans Ēriks Verņs Toro Rosso-Ferrari 71 +28.653 17 4
9 14 Valsts karogs: Japāna Kamui Kobajaši Sauber-Ferrari 71 +31.250 14 2
10 9 Valsts karogs: Somija Kimi Reikenens Lotus-Renault 70 +1 aplis 8 1
11 21 Valsts karogs: Krievija Vitālijs Petrovs Caterham-Renault 70 +1 aplis 19
12 25 Valsts karogs: Francija Šarls Piks Marussia-Cosworth 70 +1 aplis 22
13 16 Valsts karogs: Austrālija Daniels Rikardo Toro Rosso-Ferrari 70 +1 aplis 15
14 20 Valsts karogs: Somija Heiki Kovalainens Caterham-Renault 70 +1 aplis 20
15 8 Valsts karogs: Vācija Niko Rosbergs Mercedes 70 +1 aplis 9
16 24 Valsts karogs: Vācija Timo Gloks Marussia-Cosworth 70 +1 aplis 21
17 22 Valsts karogs: Spānija Pedro de la Rosa HRT-Cosworth 69 +2 apļi 24
18 23 Valsts karogs: Indija Narains Kartikejans HRT-Cosworth 69 +2 apļi 23
19 11 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Pauls di Resta Force India-Mercedes 68 Avārija 10
Izst. 4 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Luiss Hamiltons McLaren-Mercedes 54 Sadursme 1
Izst. 10 Valsts karogs: Francija Romēns Grožāns Lotus-Renault 5 Avārija 18
Izst. 18 Valsts karogs: Venecuēla Pastors Maldonado Williams-Renault 1 Avārija 16
Izst. 19 Valsts karogs: Brazīlija Bruno Senna Williams-Renault 0 Sadursme 11
Izst. 15 Valsts karogs: Meksika Serhio Peress Sauber-Ferrari 0 Sadursme 12
Avots:[9]

Kopvērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Braucēju čempionāts
Vieta Pilots Punkti
1 Valsts karogs: Vācija Sebastiāns Fetels 281
2 Valsts karogs: Spānija Fernando Alonso 278
3 Valsts karogs: Somija Kimi Reikenens 207
4 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Luiss Hamiltons 190
1 5 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džensons Batons 188

Konstruktoru čempionāts
Vieta Komanda Punkti
1 Valsts karogs: Austrija Red Bull-Renault 460
2 Valsts karogs: Itālija Ferrari 400
3 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste McLaren-Mercedes 378
4 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lotus-Renault 303
5 Valsts karogs: Vācija Mercedes 142

  • Piezīme: abās punktu ieskaitēs parādītas tikai pirmās piecas pozīcijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
2012. gada ASV Grand Prix
Formula 1 Grand Prix izcīņa
878. sacīkste
Pēctecis:
2013. gada Austrālijas Grand Prix
Priekštecis:
2011. gada Brazīlijas Grand Prix
Brazīlijas Grand Prix izcīņa
41. sacīkste
Pēctecis:
2013. gada Brazīlijas Grand Prix