Rita Kukaine

Vikipēdijas lapa
Rita Kukaine
Rita Kukaine
Personīgā informācija
Dzimusi 1922. gada 9. novembrī
Petrogradā
Mirusi 2011. gada 29. janvārī (88 gadi)
Rīgā
Tautība latviete
Dzīvesbiedrs Viktors Kalnbērzs
Bērni Konstantīns Kalnbērzs
Zinātniskā darbība
Zinātne virusoloģija
Darba vietas Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts,
LZA Mikrobioloģijas institūts
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Poliomelīta vakcinēšanas ieviešana Latvijā, vīrusu molekulārās bioloģijas pamatlicēja.
Apbalvojumi A. Kirhenšteina prēmija (1973), PSRS Valsts prēmija (1979),
Triju Zvaigžņu ordenis (2010).

Rita Kukaine (dzimusi 1922. gada 9. novembrī Sanktpēterburgā, mirusi 2011. gada 29. janvārī Rīgā) bija padomju un latvijas virusoloģe, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, ilggadēja LZA Mikrobioloģijas institūta direktore. Rita Kukaine bija Latvijas Universitātes Goda doktore. Viņa bija arī pensionēto zinātnieku kluba "Emeritus" valdes priekšsēdētāja.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rita Kukaine dzimusi Petrogradā 1922. gada 9. novembrī latviešu sarkanā strēlnieka ģimenē. 1946 gadā viņa ar izcilību pabeidza Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti un ieguva ārsta specialitāti. Laikā no 1947. līdz 1950. gadam studēja aspirantūrā Medicīnas fakultātē. 1948. gadā iestājās PSKP. No 1950. līdz 1952. gadam strādāja par zinātnisko līdzstrādnieci Latvijas Traumatoloģijas un Ortopēdijas institūtā. No 1952. līdz 1962. gadam bija LPSR ZA Mikrobioloģijas institūta direktora vietniece. 1961. gadā Rīgas Medicīnas institūtā aizstāvēja doktora disertāciju par poliomielīta jeb bērnu triekas novēršanu Latvijā. 1962. gadā kļuva par Mikrobioloģijas institūta direktori. 1968. gadā kļuva par profesori. Par līdzdalību programmas "Revertāze" izstrādāšanā 1979. gadā tika apbalvota ar PSRS Valsts prēmiju. Saņēma arī A. Kirhenšteina prēmiju (1973. gadā).

1980. gadu vidū viņa tika ievēlēta par PSRS Augstākās padomes tautas deputāti. Atmodas kustības laikā 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[1] Aktīvi darbojās Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas procesā, no 1989. gada līdz 1991. gadam PSRS Augstākajā padomē pārstāvot Latvijas Tautas fronti. Par to viņa 2010. gada 4. maijā kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci.

Rita Kukaine mirusi 2011. gada 29. janvārī Rīgā (kremēta 4. februārī).

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no profesores Kukaines zinātniskās darbības virzieniem bija poliomielīta virusoloģijas un imunoloģijas pētījumi, pretpoliomielīta imunitātes veidošana, nonāvētās un dzīvās pretpolimielīta vakcīnas efektivitātes pētījumi un praktisko pasākumu sistēma vakcīnas ieviešanai Latvijā pret poliomielītu.

Mikrobioloģijas institūta pētījumi parādīja to, ka masveidīga iedzīvotāju vakcinācija radīja kolektīvu imunitāti pret poliomielītu un līdz ar to poliomielīta vīrusu izplatība Latvijā iedzīvotāju vidū ir beigusies.

Laika posmā no 1969.gada līdz 1980.gadam zinātniece pētījusi arī govju leikozes virusālo etioloģiju, endogēnos retrovīrusus, to raksturojumu un nozīmi patoloģijā. Viņa tika iedibinājusi jaunu virzienu molekulārajā bioloģijā - vīrusu molekulārā bioloģija.

Savas dzīves laikā viņa ir sarakstījusi 579 publikācijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]