Klijāni

Klijāni; Buteo (Lacépède, 1799)
	Peļu klijāns (Buteo buteo)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta	Vanagu dzimta (Accipitridae)
Apakšdzimta	Klijānu apakšdzimta (Buteoninae)
Ģints	Klijāni (Buteo)
	Klijāni Vikikrātuvē

Klijāni, klijānu ģints (Buteo) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 29 mūsdienās dzīvojošas sugas.^[1]

Klijānu sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu.^[2] Daudzas šīs ģints sugas ir vieni no labāk zināmajiem plēsīgajiem putniem, piemēram, peļu klijāns (Buteo buteo), kas mājo plašā teritorijā Eirāzijā, vai Ziemeļamerikā dzīvojošais rudastes klijāns (Buteo jamaicensis). Latvijā sastopamas divas klijānu ģints sugas: peļu klijāns un bikšainais klijāns (Buteo lagopus).^[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Morfoloģiski klijānus var iedalīt 3 grupās: mazākā auguma klijānos ar platiem spārniem un garām astēm, vidēji lielos klijānos un lielajos klijānos ar gariem spārniem un salīdzinoši īsākām astēm.^[2] Šīs atšķirības izveidojušās atkarībā no dzīves veida, medību ieradumiem un lidošanas specifikas. Tomēr kopumā klijāni ir spēcīgi būvēti putni. Tie ir ļoti veikli lidotāji, ar izcilām manevrēšanas spējām, medījot mežā starp kokiem. Klijāniem atšķirībā no citiem lielajiem plēsīgajiem putniem, lai medītu, nav nepieciešama atklāta vieta.^[2]

Mazākais ģintī ir Haiti klijāns (Buteo ridgwayi), kura ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir 35 cm, svars 286 g.^[4] Lielākie ir karaliskais klijāns (Buteo regalis) un kalnu klijāns (Buteo hemilasius). Abi var sasniegt 66 cm garumu, un to vidējais svars ir 1350 g.^[5]^[6]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi klijāni medī jebkuru mazu dzīvnieku, kas pagadās to ceļā. Protams, klijānu vieni no iecienītākajiem upuriem ir grauzēji. Pasaulē nav nevienas grauzēju sugas, kuru nemedītu kāds klijāns. Retu reizi tiek medīti putni, turklāt mazie putniņi pamatā māk izvairīties no klijānu uzbrukumiem. Visbiežāk tiek nomedīti vidēja auguma putni, piemēram, ūdensvistiņas, baloži un pīles. Klijāni medī arī čūskas, ķirzakas, vardes, zivis un dažādus bezmugurkaulniekus, piemēram, vaboles. Retu reizi klijāni barojas ar maitu, tomēr priekšroka ir dzīvam medījumam. Klijāns upuri bieži noskata no liela attāluma, riņķojot augstu debesīs. Dažas klijānu sugas medī, vērojot apkārtni, no kāda paaugstinājuma.