Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Vikipēdijas lapa

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (saīsināti ĪADT) ir ģeogrāfiski noteiktas dabas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Pavisam Latvijā ir 683 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuru statuss ir apstiprināts ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.[1] Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas rezervāti, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļi. ĪADT pārvalda un apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde.[2]

683 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas sīkāk izdalās:

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālie parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir 4 nacionālie parki, kas ir plaši apvidi, kur tiek saglabātas dabas vērtības, ainaviskās vērtības un kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaicīgi veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu un atpūtas organizēšanu.[3]

Attēls Nacionālais parks Atrašanās vieta Koordinātas Platība Izveidots Aizsardzības kategorija Atsauces
Gaujas nacionālais parks Cēsu, Siguldas un Valmieras novadi 57°37′27″N 22°17′40″E / 57.62417°N 22.29444°E / 57.62417; 22.29444 &000000000009179000000091 790 ha 1973. gads nacionālais parks, Natura 2000 teritorija [4]
Ķemeru nacionālais parks Mārupes, Jelgavas, Tukuma novadi un Jūrmalas pilsēta 56°57′6″N 23°30′45″E / 56.95167°N 23.51250°E / 56.95167; 23.51250 &000000000003618000000036 180 ha 1997. gads nacionālais parks, Natura 2000 teritorija, daļa teritorijas ietilpst starptautiskas nozīmes mitrājā "Kaņiera ezers" [5]
Rāznas nacionālais parks Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas novadi 56°16′0″N 27°30′0″E / 56.26667°N 27.50000°E / 56.26667; 27.50000 &000000000005961500000059 615 ha 2007. gads (1999. — 2007. gadam Rāznas dabas parks) nacionālais parks, Natura 2000 teritorija [6]
Slīteres nacionālais parks Talsu novada Dundagas un Kolkas pagasti 57°37′27″N 22°17′40″E / 57.62417°N 22.29444°E / 57.62417; 22.29444 &000000000002649000000026 490 ha 2000. gads (1923. — 2000. gadam Slīteres dabas parks) nacionālais parks, Natura 2000 teritorija [7]

Biosfēras rezervāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nacionālais parks Atrašanās vieta Koordinātas Platība Izveidots Aizsardzības kategorija Atsauces
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts Limbažu, Valkas un Valmieras novadi 57°33′33″N 24°33′33″E / 57.55917°N 24.55917°E / 57.55917; 24.55917 &Izteiksmes kļūda: Neatpazīts vārds "ha".475 514 ha (457 708 hektāri sauszemes un 17 806 hektāri jūras akvatorijas). 1997. gads biosfēras rezervāts [8]

Dabas rezervāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar likumdošanu dabas rezervāti ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas. Latvijā ir 4 dabas rezervāti:[9]

Dabas parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Latvijas dabas parki

Saskaņā ar likumdošanu dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Latvijā ir 42 dabas parki:[10]

Aizsargājamo ainavu apvidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar likumdošanu par aizsargājamo ainavu apvidiem atzītas teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu ainavu un īpašu skaistumu. Tie izveidoti, lai aizsargātu un saglabātu kultūrainavu, tās daudzveidību, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu. Latvijā ir 9 aizsargājamo ainavu apvidi:[11]

Dabas liegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Latvijas dabas liegumi

Saskaņā ar likumdošanu dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Latvijā ir 261 dabas liegums:[12]

Aizsargājamās jūras teritorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir 7 aizsargājamās jūras teritorijas.[13]

Dabas pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar likumdošanu dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Latvijā ir 355 dabas pieminekļi:[14]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Arhivēts 2013. gada 28. janvārī, Wayback Machine vietnē..
  2. «Par mums | Dabas aizsardzības pārvalde». www.daba.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-19.
  3. Nacionālie parki.
  4. Gaujas nacionālais parks
  5. Ķemeru nacionālais parks
  6. Rāznas nacionālais parks
  7. Slīteres nacionālais parks
  8. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts
  9. Dabas rezervāti Arhivēts 2016. gada 25. novembrī, Wayback Machine vietnē. Dabas aizsardzības pārvalde
  10. Dabas parki Arhivēts 2012. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē. Dabas aizsardzības pārvalde
  11. Aizsargājamo ainavu apvidi Dabas aizsardzības pārvalde
  12. Dabas liegumi Arhivēts 2017. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dabas aizsardzības pārvalde
  13. Jūras teritorijas Arhivēts 2020. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē. Dabas aizsardzības pārvalde
  14. Dabas pieminekļi Arhivēts 2017. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dabas aizsardzības pārvalde