Krāslavas novada ģerbonis
| Krāslavas novada ģerbonis | |
|---|---|
 | |
| Detaļas | |
| Īpašnieks | Krāslavas novads |
| Ieviests | 2012. gada 27. jūnijā |
| Vairogs | Uz purpura fona zelta scepters un piecas zelta joslas uz melna fona. |
| Lietojums | Novada ģerbonis |
Krāslavas novada ģerbonis ir oficiāls Krāslavas novada simbols. Apstiprināts Kultūras ministrijas ģerboņu reģistrā 2012. gada 27. jūnijā. Ģerboņa autori ir mākslinieki Silva Linarte un Andris Pudāns.[1][2]
Heraldiskais apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uz purpura fona zelta scepters un piecas zelta joslas uz melna fona.
Simbolika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Purpura krāsa izvēlēta, balstoties uz leģendu par Polockas kņazu Ragnvaldi (920-978) un viņa meitu Ragnedu. Pēc tam, kad Novgorodas kņazs Vladimirs 978. gadā ar varu paņēma viņu par sievu un Polockā noslepkavoja viņas tēvu un divus brāļus, viņa bija spiesta pārcelties dzīvot pie sava vīra uz Kijevu, kur pēc kristīšanas viņa saņēmusi vārdu Gorislava. Pēc tam, kad Ragneda atriebības jūtu uzplūdos mēģināja nodurt savu vīru, viņa kopā ar dēlu tika izsūtīta atpakaļ uz Polockas zemi. Kņaza sievas dzīvesvieta esot atradusies tagadējā Krāslavas Teātra kalnā. No Gorislavas vārda, pēc vienas no versijām, cēlies Krāslavas pilsētas nosaukums.
Purpura krāsa apzīmē augstdzimšanu, varu, cieņu, diženumu, mērenību, dāsnumu. Tāpat purpura un violetā krāsa tiek bieži asociēta ar kristietību — tā ir viena no galvenajām baznīcas krāsām.
Scepters (bīskapa zizlis) ir senākais varas simbols kristietībā — Laba Gana atribūts, kas mūs nekad nepamet nelaimē un izglābj. 1755. gadā Krāslavā cēla baznīcu kā Mogiļevas arhidiecēzes arhibīskapa mītni. Scepters heraldikā nozīmē taisnīgumu. Sceptera zelta krāsa simbolizē kristīgo ticību un pārticību.
Krāslavu uzskatīt par miestu var tikai ar 1729. gadu, kad Krāslavas muižu iegādājās Jans Ludvigs Plāters. No grāfu Broel-Plāteru dzimtas ģerboņa aizgūtas 5 zelta joslas uz melnā fona, raksturojot ar to piecus starus, kas iet cauri tumsai un nes gaismu.
Melnai krāsai simboliski piedēvēts dimants kā dārgakmens. Melnais heraldikā ir gudrības krāsa. Tā var simbolizēt gan pieticību un mieru, gan gudrību un patstāvību.
Zelta krāsa simbolizē līderiskumu, cieņu, diženumu, slavu, augstdzimšanu, bagātību.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Valsts prezidents pasniedz Krāslavas novada ģerboni». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 15. martā.
- ↑ Krāslavas novada ģerbonis
.svg){kind=small}