Vidzemes pilskalni

Vikipēdijas lapa
Satezeles pilskalns ("Līvu skanste") pirms Pirmā pasaules kara

Vidzemes pilskalni ir līvu, vendu un letu būvēti nocietinājumi Vidzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ticamākas ziņas par pilskalniem atrodamas no 12. gadsimta vidus, kad pirmais Livonijas bīskaps Meinards uzcēla Ikšķiles katoļu baznīcu un nocietinājumu Mārtiņsalā (Salaspili). 1198. gada kaujā pie Rīgas, kad nogalināja otro Livonijas bīskapu Bertoldu, pieminēts Senais kalns. 1200. gadā līvu karavīri kaujā pie Rumbulas uzbruka krustnešu kuģiem, pēc tam aplenca Salaspili, taču nespēja to ieņemt un noslēdza mieru ar bīskapu Albertu. 1200. gadā Romas pāvests Inocents III pēc Turaidas Teoderiha lūguma izsludināja krusta karu pret līviem un aizliedza tirgotājiem apmeklēt Zemgales ostu (Portus Semigalliae).

1206. gadā Livonijas bīskapa Alberta uzdevumā krustneši devās uzbrukumā Salas pilij, kurā bija nocietinājušies Salaspils un Turaidas līvu karavīri. Pēc tam bīskaps Alberts kopā ar Zemgales karavadoni Viestardu un savu vasali Kaupo devās kopīgā karagājienā pret Turaidu. Karaspēks sadalīja divās daļās, no kurām viena ieņēma Turaidas pili, bet otra daļa uzbruka Dabreļa pilij (Satezelei) Gaujas otrā krastā.

1208. gadā pieminēta Kokneses pils, kuru pēc konflikta ar krustnešiem ķēniņš Vetseke pats lika nodedzināt. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi Rīgā piespieda noslēgt padošanās līgumu un kļūt par bīskapa Alberta vasali. Trīs daļas no savas Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par lēni,[1] bet 1210. gadā bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās Letijas zemes.

1212. gada rudenī notika Autines letgaļu sacelšanās, kas pārauga par plašu līvu sacelšanos pret vāciešiem. Nemieros piedalījās Lielvārdes, Salaspils un Turaidas līvi, bet pēc viņu piļu nodedzināšanas par sacelšanās centru kļuva līvu pils Satezele. 1213. gadā lietuviešu karaspēks iebruka Tālavas zemēs, sagūstīja Trikātas pilsnovada vecāko Tālivaldi.

No 13. gadsimta dokumentiem zināms, ka tolaik

Reģistrēto pilskalnu saraksts (1938)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes pilskalni (pēc E.Brastiņa, 1937)

Pēc Ernesta Brastiņa veiktajiem Vidzemes pilskalnu apsekojumiem[3] izveidoja reģistrēto pilskalnu sarakstu, kurā bija iekļauti šādi Vidzemes pilskalni:[4]

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie pilskalni (1998)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gada 29. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija izdeva rīkojumu Nr. 128., kurā bija uzskaitīti šādi Vidzemes pilskalni — Valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi:[5][6][7]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Līguma tekstā: Jersikas pilsētu ar piederīgo novadu un labumiem kā lēni ar trim karogiem.
  2. Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1. burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. — dokuments Nr. 63. — 47 lpp. Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (latīniski)
  3. Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 4. sējums Vidzeme. — Rīga, 1930.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 32 344 — 32 346 slejas. Rīga: 1937.-1938.
  5. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
  6. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Liepājas rajons — Talsu rajons)
  7. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2011. gada 1. septembrī, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Talsu rajons — Ventspils rajons)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]