Ķemeru luterāņu baznīca
Koordinātas: 56°56′44″N 23°29′27″E / 56.9455267°N 23.4908710°E Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Ķemeros Jūrmalā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 1929. gadam Ķemeru luterticīgie iedzīvotāji piederēja pie Slokas luterāņu draudzes. Pieaugot kūrorta iedzīvotāju skaitam, ar Ķemeru sēravotu iestādes vadītāja Dr. F. fon Berga un R. Polmaņa gādību 1897.—1898. gadā uzbūvēja luterāņu baznīcu ar 500 vietām, kas toreiz bija vienīgā Ķemeru mūra ēka.[1] Baznīca celta pēc inženiera Heinriha Šēla projekta, iesvētīta 1897. gada 2. jūnijā un sākuma periodā bija atvērta tikai kūrorta sezonas laikā vasarās. Parasti dievkalpojumi svētdienās no rīta notika vācu valodā, bet pēcpusdienā latviešu valodā. Bieži dievkalpojumus Ķemeros noturēja mācītāji, kas kūrortā uzturējās dziedniecības nolūkos.
Pirmā pasaules kara laikā pazuda pirmā altārglezna – Rūdolfa fon cur Mīlena (von zur Mühlen) glezna „Kristus svētī”. Ķemeru baznīcas pagalmā tika apbedīti Pirmā pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki, 1924. gada 14. septembrī atklāja pieminekli obeliska veidā. Vienā pusē uz plāksnes rakstīti vārdi: „1915.—1917. Varoņu slava nemirst mūžīgi. Šeit dus 80 latvju strēlnieki, miruši varoņu nāvē cīņā pret vāciešiem no 2. Rīgas, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkiem. Neaizmirsti arī tu viņus.” Otrā pusē krustoti palmu zari un šķēpi. Vēlāk baznīcas otrā pusē apbedīti 1919. gada maijā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie kapteiņa Zolta rotas karavīri.
1929. gada 21. janvārī Ķemeru draudze kļuva patstāvīga, bet mācītājs tai bija kopīgs ar Slokas draudzi. Draudzes locekļu skaits izauga no 200 līdz apmēram 1000 1938. gadā. Pēc prāvesta V. Roznieka Ķemeru draudzē no 1937. gada līdz 1944. gadam kalpoja mācītājs Jēkabs Mekšs. Otrā pasaules kara laikā baznīcu skāra trīs artilērijas šāviņi.
Pēc kara par Ķemeru draudzes mācītāju no 1947. līdz 1950. gadam bija Juris Vilāns, 1950. gada Ziemassvētkos atklāja Indriķa Zeberiņa 1943. gadā gleznoto altāra gleznu „Jēzus pie Betezdas dīķa”. Rūdolfs Goldšmits bija draudzes mācītājs no 1951. līdz 1953. gadam, prāvests Vilhelms Migla līdz 1957. gadam, mācītājs Kārlis Kristofors no 1957. līdz 1960. gadam. Voldemārs Lorbergs bija Ķemeru draudzes mācītājs no 1960. līdz 1967. gadam, mācītājs Valdis Amols no 1967. līdz 1994. gadam. No sākuma kā evaņģēlists, vēlāk kā mācītājs no 1997. līdz 2004. gadam draudzē kalpoja Guntars Dimants, no 2004. līdz 2010. gadam mācītājs Jānis Saulīte. 2011. gadā kalpošanu uzsāka mācītājs Atis Grīnbergs.
Ķemeru evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzei ir māsu draudze – Lingbijas Kristiānas baznīcas draudze Kopenhāgenā, Dānijā.
Atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2000. gadā tika saremontēts baznīcas tornis, 2001. gadā uzlikts jumta segums sakristijai, bet 2005. gadā tika pabeigts uzlikt jumta segumu visam dievnamam. Kāpnes pie ieejas sakristijā atjaunoja 2006. gadā. 2008. gada vasarā tika izgaismots baznīcas tornis, kā arī tiek nodots galīgajai apstiprināšanai baznīcas žoga restaurācijas projekts. 2009. gada jūnijā tiek veikts baznīcas iekšienes arhitektoniskā izpēte, lai varētu meklēt finansējumu baznīcas iekšienes kapitālam remontam.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Pēteris Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935, 264 lpp.
- ↑ Ķemeru evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture