Jēkabs Klaviers
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Jēkabs Klaviers (1865-1937) bija Latvijas Bruņoto spēku virsseržants, otrs vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.[1]
Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jēkabs Klaviers dzimis Džūkstē, viņa tēvs ir namdaris-galdnieks, barona Drahenfelsa dzimtcilvēks. 1879. gadā Klaviers beidz Džūkstes tautskolu pilna kursa apjomā, taču tālākai izglītībai trūkst līdzekļu un Klaviers apgūst tēva arodu, kļūstot par galdnieku. 1887. gadā Klavieru iesauc Krievijas impērijas armijā obligātā militārā dienesta izpildei, viņš dien Leibgvardes jēgeru pulkā, dienesta gaitas beidz 1891. gadā feldfēbeļa pakāpē. Pēc dienesta Klaviers apmetas uz dzīvi Liepājā un aptuveni 14 gadus strādā Liepājas-Romnas dzelzceļa darbnīcā, no 1913. gadā dokmeistars Karostas darbnīcā.[2]
Latvijas brīvības cīņās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1919. gada pavasarī, paklausot jaundibinātās Latvijas Republikas Pagaidu valdības aicinājumam, Latvijas bruņotajos spēkos piesakās Klaviera vienīgais dēls, 17 gadus vecais Fricis. Bermontiādes laikā, ienaidnieka spēkiem 1919. gada 13. novembrī pietuvojoties Liepājai, Klaviers pats iestājas tur izvietotajā 3. Latgales papildu bataljonā (vēlākajā 10. Aizputes kājnieku pulkā[2]).
14. novembrī, nacionālā karaspēka vienībām gatavojoties izšķirošam pretuzbrukumam Ziemeļu fortiem, ko bija ieņēmušas vācu vienības, cīņai pievienojas Klaviers, lūk kā situāciju vēlāk raksturo kāds Latgales papildu bataljona virsnieks:
| “ | Kaujas karstumā mūsu uzbrūkošai daļai pievienojās kāds privāti ģērbies vecītis ar sirmu bārdu un krievu šauteni rokā. 14. novembra rītā pēc Saulesmuižas ieņemšanas vada komandieris sastapa viņu priekšlīnijā ķēdē apšaudot pretinieku. Uz jautājumu: «No kādas rotas?» tas atbildēja: «Ne no kādas» un augstākā mērā pašapzinīgi piebilda: «Kas tad būs, ja vācieši ieņems Liepāju?!»[2] | ” |
Ienaidnieka pārspēka trieciens spiež latviešu kareivjus bēgt, taču Klaviers tos aptur, piedraudot tos pašrocīgi nošaut atkāpšanās gadījumā, sapulcina ap sevi un ved triecienā, pārsteidzot ienaidnieku, un kā pirmais ieņem Ziemeļu fortus.
Par varonību šajā kaujā Klavieru apbalvo ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, kā arī Francijas Ārlietu Goda medaļu, vēlāk viņu arī ieceļa par 10. Aizputes pulka goda virsseržantu.[2]
Starpkaru periodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Brīvības cīņu noslēguma Klaviers līdz 1924. gadam strādā par vecāko rajona uzraugu Kara ēku un būvju pārvaldē Liepājā, pēc tam izpilda būvju grupas sarga vietu, mūža nogalē viņš ir mājas uzraugs Sarkanā Krusta sanatorijā Karostā.
Goda virsseržants Jēkabs Klaviers aiziet mūžībā 1937. gada 13. maijā, tiek apbedīts Liepājas Ziemeļu kapsētā ar pilnu militāro godu, klātesot Liepājas garnizona priekšniekam ģenerālim Oskaram Dankeram un citām augstām armijas amatpersonām.[2]