Ērenpreiss velosipēdi
| Ērenpreiss velosipēdi | |
|---|---|
| |
| Veids | Velosipēdu ražošana |
| Dibināts | 2010. gads |
| Galvenais birojs | |
| Nozare | Rūpniecība, dizains |
| Produkti | Pilsētas velosipēdi, aksesuāri |
| Mājaslapa | www.erenpreiss.com |
Ērenpreiss velosipēdu darbnīca ir uzņēmums Latvijā, kas pastāv kopš 2010. gada un nodarbojas ar pilsētas velosipēdu ražošanu.
Uzņēmuma vadītājs ir Toms Ērenpreiss, velosipēdu rūpnieka Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latviešu uzņēmējs Gustavs Ērenpreiss 1927. gadā dibināja un līdz 1942. gadam vadīja „Gustavs Ērenpreis velosipēdu fabriku”.
G . Ērenpreis velosipēdu fabrika 1930. gadu beigās ik gadu saražoja 40 000 velosipēdu, un tie sastādīja 70% no visiem Latvijā iegādātajiem velosipēdiem. Līdz 1940. gada vasaras beigām uzņēmums saražoja 200 000 velosipēdus, un tos varēja iegādāties ne tikai visās Latvijas pilsētās un lielākajos lauku centros, bet arī Igaunijā, Polijā, Somijā un PSRS, kur augstās kvalitātes dēļ tie guva plašu pieprasījumu.[1]
Pēc Latvijas okupācijas Otrajam pasaules kara laikā 1940. gadā Gustavu Ērenpreisu atstādināja no amata, G. Ērenpreis velosipēdu fabriku pārdēvēja par Rīgas Velosipēdu rūpnīcu (RVR) "Sarkanā Zvaigzne". Līdz pat 1946. gadam velosipēdu ražošanā izmantoja „pāri palikušās” G. Ērenpreisa velosipēdu fabrikas detaļas. Rūpnīca „Sarkanā Zvaigzne” velosipēdus ražoja līdz 1961. gadam, 1963. gadā rūpnīcas nosaukumā izzuda vārds „velosipēds”, un tā pievērsās mopēdu ražošanai. Rīgas motorūpnīca „Sarkanā Zvaigzne” pastāvēja arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 1995. gadam. Gustava Ērenpreisa mantiniekiem neizdevās atgūt savā īpašumā fabrikas ēku.[1]
Ērenpreiss velosipēdi mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2006. gadā Toms Ērenpreiss atvēra savu Ērenpreiss velosipēdu restaurācijas darbnīcu, kurā līdz šim brīdim restaurēti vairāk kā 200 vēsturiskie velosipēdi, lielākoties G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas ražotie velosipēdi, kā arī citi Latvijā ražotie velosipēdi. Restaurācijas darbnīcā veica gan pilnīgu to restaurāciju, gan vēsturisko velosipēdu saglabāšanu.
2012. gadā uzsāka četru jaunu Ērenpreiss velosipēdu modeļu — Greta, Tom, Paula un Gustav — ražošanu, savukārt 2013. gadā izlaida kolekciju ar uzlabotiem jau esošajiem modeļiem un 2 jauniem modeļiem — Paula Burgundy un Gustav Grey.[2]
2013. gadā Ērenpreiss velosipēdu darbnīca radīja dizaina pītu klūgu groziņu, kuram ir funkcionāls un novatorisks stiprinājums, kas ļauj ērti un atbilstoši prasībām pievienot gan priekšējo velolampu, gan groziņu.
Ērenpreiss uzņēmums ar savām kolekcijām kopš 2012. gada ik gadu piedalās lielākajā veloizstādē Eiropā — Eurobike.[3] 2014. gadā Ērenpreiss velosipēdu darbnīca izstrādāja korporatīvos velosipēdus Latvijas saldumu ražotnei „Laima”. 2015. gadā izlaida velosipēdu modeli Sparrow ar kungu un dāmu rāmjiem un dāmu velosipēdu Finch.
Ērenpreiss uzņēmums pārdod velosipēdus gan Latvijā, gan ārvalstīs — Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Spānijā, Krievijā, Singapūrā, Amerikas Savienotajās Valstīs.
Uzņēmums saņēmis Zviedrijas biznesa gada balvu 2012. gadā, PrintArt Award balvu 2012. gadā, Baltijas PR un komunikācijas konkursā Baltic PR Awards 2012. gadā, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras „Eksporta un inovācijas balvu 2014”.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Edvīns Liepiņš, Jānis Seregins. No Leitnera līdz Ērenpreisam. Rīga : Latvijas Industriālā mantojuma fonds, 2009. 208. lpp. ISBN 9934-805-00-6.
- ↑ Ērenpreiss velosipēdi. http://erenpreiss.com/ Arhivēts 2014. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Nozare.lv. «Liela interese par «Ērenpreisa» stendu lielākajā pasaules veloizstādē». tvnet.lv (latviski), 2013. gada 31. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. Marts. Skatīts: 2015. gada 19. janvārī.
- ↑ Eksporta un Inovācijas Balva 2014 laureāti Arhivēts 2015. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Atjaunināts: 2015. gada 19. janvārī.