Viņa tēvs bija Kārlis Lielais, Karolingu dinastijas pārstāvis. 781. gadā Luijs tika kronēts par Akvitānijas karali. 813. gadā kļuva par Franku karali un Svētās Romas imperatoru, sākotnēji valdīja kopā ar tēvu, pēc viņa nāves 814. gadā valdīja viens pats līdz pat savai nāvei.
Luijs centās saglabāt valsts vienotību, kā arī apspieda pakļauto tautu sacelšanos.[1]
Pēc Luija I nāves 840. gadā sākās cīņas par Franku karalistes valdnieka troni starp trim viņa dēliem. 843. gadā Kārlis Plikgalvis ar brāļiem Lotāru I un Ludviķi Vācieti noslēdza Verdenas līgumu, kā rezultātā sadalīja Franku valsti.