Reino sindroms
| Reino sindroms | |
|---|---|
| Citi nosaukumi | Reino, Reino slimība, Reino fenomens, Reino sindroms |
 | |
| Cilvēka roka ar Reino sindromu tā darbības laikā. | |
| Specialitāte | Reimatoloģija |
| Simptomi | Ietekmētā vieta paliek balta, tad zila, tad sarkana, jūtama degšanas sajūta An[1] |
| Komplikācijas | ādas čūlas, išēmiska gangrēna[1] |
| Parasti sākās | 15–30 gadus veci, tipiskāk sievietēm[2][3] |
| Ilgums | Līdz dažām stundām uz epizodi[1] |
| Riska faktori | Aukstums, emocionāls stress[1] |
| Diagnostikas metode | Balstīti uz simptomiem[2] |
| Diferenciāldiagnoze | Kauzālija, eritromelalģija[4] |
| Ārstēšana | Izvairīšanās no aukstuma, kalcija kanālu blokatori, iloprost[2] |
| Biežums | 4% cilvēku[2] |
Reino sindroms jeb Reino slimība ir perifērās asinsrites traucējums, ko raksturo epizodiska ekstremitāšu artēriju un arteriolu stenoze. To parasti izraisa aukstums vai stipras emocijas. Ārēji tas izpaužas kā pēkšņa roku un kāju pirkstu, arī auss ļipiņu un degungala nobālēšana vai cianoze. Tiek uzskatīts, ka šis fenomens skar aptuveni 3—4% iedzīvotāju, biežāk sievietes nekā vīriešus.[5]
Cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par primāro Reino sindromu runā, kad tas attīstās kā atsevišķa parādība. Sekundārs sindroms ir novērojams uz citu patoloģiju fona. Tās var būt autoimūnas slimības, tādas kā sistēmas skleroze (90—95% gadījumu), sistēmiskā sarkanā vilkēde (10-35%), reimatoīdais artrīts, polimiozīts, hronisks sistēmas vaskulīts, Šēgrēna sindroms, vai organiski traucējumi kā, piemēram, pazemināta vairogdziedzera funkcija (hipotireoīdisms) un diabēts. Līdzīgus simptomus var izraisīt artēriju okluzīvās slimības — ateroskleroze, obliterējošais tromboangīts — un hematoloģiskās slimības, kurām ir raksturīga palielināta asins viskozitāte — krioglobulinēmija, makroglobulinēmija, policitēmija, leikēmija, eritrēmija u.c.
Reino sindroms var izpausties kā vibrācijas slimības komplikācija, kā arī reakcija uz dažiem medikamentiem, kuru starpā jāmin asinsvadu kontrakciju veicinošie preparāti (ergota alkaloīdi, beta-adrenoblokatori, simpatomimētiskie, pretapaugļošanās līdzekļi) un asinsvada sieniņas fibrozi veicinošie preparāti: (bleomicīns, vinblastīns, ciklosporīni, alfa-interferoni u.c.), kā arī saskare ar atsevišķām ķīmiskām vielām (vinilhlorīds).[5]
Simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lēkmes laikā notiek pēkšņs spastisks asinsvadu iekšējā diametra samazinājums, kas izraisa asins noplūdi no ādas un sekmē tās krāsas nomaiņu no rozā uz bālu, tad zilganu, un beidzot — asinsritei strauji atjaunojoties — uz koši sārtu. Sasarkšanas fāze var izpalikt, ja asinsrite atjaunojas pakāpeniski. Procesu parasti pavada ekstremitāšu tirpšana vai durstošas sāpes.
Reino sindroms dažreiz skar krūšu galus un areolas sievietēm laktācijas periodā. Līdz ar krūšu galu nobālēšanu asas dedzinošas sāpes parādās uzreiz pēc zīdaiņa barošanas un izstaro krūts dziļajos audos. Šis simptoms bieži tiek jaukts ar mikozi un pret to nesekmīgi tiek nozīmēta pretsēņu terapija.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Raynaud's | NHLBI, NIH». www.nhlbi.nih.gov. Skatīts: 2021-08-23.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Fredrick M. Wigley, Nicholas A. Flavahan. «Raynaud’s Phenomenon». https://doi.org/10.1056/NEJMra1507638 (angļu), 2016-08-10. doi:10.1056/nejmra1507638. Skatīts: 2021-08-23.
- ↑ «Raynaud's | NHLBI, NIH». www.nhlbi.nih.gov. Skatīts: 2021-08-23.
- ↑ Roger A. Barker. The A-Z of Neurological Practice: A Guide to Clinical Neurology (angļu). Cambridge University Press, 2005. 728. lpp. ISBN 9780521629607. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. aprīlis.
- ↑ 5,0 5,1 «Tēma: Perifērās asinsrites traucējumi. Doc Agnis Štifts, Dr. Jānis Arājs, Dr. Inita Kamše». iAptieka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 27. jūlijā.
- ↑ «Raynaud phenomenon of the nipple in breastfeeding mothers: an underdiagnosed cause of nipple pain.». US National Library of Medicine National Institutes of Health. JAMA Dermatol. 2013. Barrett ME, Heller MM, Stone HF, Murase JE. Skatīts: 2014. gada 27. jūlijā.
|