Cetonia

Vikipēdijas lapa
Cetonia
Cetonia Fabricius, 1775
Zeltītā rožvabole (Cetonia aurata)
Zeltītā rožvabole (Cetonia aurata)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
KārtaVaboles (Coleoptera)
ApakškārtaVisēdājas vaboles (Polyphaga)
VirsdzimtaScarabaeoidea
DzimtaSkarabeju dzimta (Scarabaeidae)
ApakšdzimtaRožvaboles (Cetoniinae)
ĢintsCetonia
Iedalījums
Cetonia Vikikrātuvē

Cetonia ir skarabeju vaboļu ģints no rožvaboļu apakšdzimtas. Tam pieder apmēram 30 sugas no 3 apakšģintīm. Ir izplatītas tikai Palaerktikas reģionā.[1] Tās ir vidējas vai diezgan lielas vaboles, kuru garums variē no 13 līdz 23 mm.[2] Latvijā sastopama tikai zeltītā rožvabole.

Tipiska suga ir Cetonia aurata (Linneaus, 1758).[3]

Centonia ģints sugas atšķiras no citiem apakšdzimtas ģinšu pārstāvjiem ar sekojošām raksturīpašībām:[2][4]

  • mezonotuma priekšējais izaugums ir lodveidīgs, ne saspiests, daudz vai maz šaurs bazālā daļā;
  • IX un X vēdera segmenti no mugurpuses saplūst (tāpēc izskatās, ka vēders sastāv no deviņiem segmentiem);
  • kāju (tarsu) nagi plaši, apaļoti uz galotnes.

Pieaugušo vaboļu apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidēji lielas vai diezgan lielas vaboles. To ķermenis ir nedaudz iegarens, sašaurinās uz atpakaļ. Krāsa var būt zaļa, sarkanīgi-zaļa, violeta, zila, vara vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu vai samtainu virsmu.[2]

Kāpuru apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltītas rožvaboles kāpurs

Kāpuri ir diezgan lieli, resni. Ķermenis ir nedaudz C burta veidā izliekts, klāts ar daudziem diezgan gariem matiņiem.[5]

Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īpatņa dzīves ilgums ir 2 gadi. Pirmo reizi ziemo kāpura stadijā, otro - pieauguša īpatņa stadijā. Atkarībā no klimatiskiem apstākļiem pieaugušie īpatņi parādās aprīļa otrajā pusē (Eiropas dienvidaustrumos), maija sākumā (Austrumeiropā, Krievijas Eiropas daļas stepēs vai mežstepēs un Tālajos Austrumos), maija beigās vai jūnija sākumā (centrālās Sibīrijas taigā). Sastapt tos var līdz augustam vai pat līdz septembra vidum.[5]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušas vaboles barojas galvenokārt ar ziedu daļām, dažreiz ar jaunām lapām un augļiem, bieži dzer sulu, kas tek no kokiem. Kāpuri barojas ar mirušo koku koksni un saknēm.[5]

Pristionchus maupasi hermafrodītiskas nematodes ir Cetonia (un dažu citu skarabeju un ūdensmīļu) forētiski komensāļi, kas nozīmē, ka nematodes izmanto vaboles lai izplatītos apkārtnē.[6]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ģints: Cetonia Fabricius, 1775
  • apakšģints: Cetonia Fabricius, 1775
  • apakšģints: Indocetonia Mikšic, 1965
  • apakšģints: Eucetonia Schoch, 1894

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mirzeta Kašić-Lelo & Suvad Lelo. Sexual characteristics and the sex ratio in a selected local population of the species Cetonia aurata (Linnaeus, 1761) (Scarabaeoidea, Coleoptera) in Bosnia and Herzegovina and Neighboring regions[novecojusi saite]. Acta entomologica serbica, 2007, 12 (2): 27-42
  2. 2,0 2,1 2,2 Лер П. А. Определитель насекомых Дальнего Востока СССР. Т. III. Жесткокрылые, или жуки. Ч. 1. - Л.: Наука, 1989. - 572 с.
  3. Tristão Branco (2007). Scarabaeoidea (Coleoptera) of Portugal: genus-group names and their type species. Zootaxa 1453: 1–31
  4. L. Jessop (1986). Dung beetles and chafers (Coleoptera: Scarabaeoidea). New Edition. Handbooks for the Identification of British Insects, Vol. 5, Part 11.
  5. 5,0 5,1 5,2 С.И. Медведев. Фауна СССР. Жесткокрылые. Т. X, вып. 5. Сем. Scarabaeidae. Подсем. Cetoniinae, Valginae. Москва-Ленинград: Наука, 1964
  6. Jørn Grønvold, Per Moestrup Jensen, Niels Martin Schmidt & Christian Kapel. Temperature Dependent Reproduction and Survival of the Soil Nematode Pristionchus maupasi In Vitro[novecojusi saite]. The Open Zoology Journal, 2011, 4, 14-17

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]