Gundega (studenšu korporācija)

Vikipēdijas lapa
Gundega
Pamatinformācija
Dibināšana 1923. gada 29. novembrī
Rīga
Krāsas zaļš-zils-sudrabs
Devīze Dailei, tautietei
Konventa dzīvoklis Pērnavas iela 54 dz.16, Rīga
Mājaslapa gundega.lv
Studenšu korporācijas "Gundega" krāsu vairodziņš un cirķelis.
Studenšu korporācijas "Gundega" krāsu vairodziņš un cirķelis.

Latviešu studenšu korporācija Gundega ir slēgta, sabiedriska organizācija, kas darbojas saskaņā ar komānu un tradīcijām. Otrā vecākā studenšu korporācija Latvijā.

Mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studenšu koprorācijas "Gundega" mērķi ir apvienot latviešu studentes, veidojot mūža organizāciju. Stiprināt viņās nacionālo apziņu, ieaudzināt mīlestību pret latviešu tautu un Latviju. Saglabāt tīru latviešu valodu un latviešu tautas tikumus. Izkopt goda prātu, taisnības un pienākuma apziņu. Veicināt interesi par zinātni, kultūru un mākslu. Izveidot un uzturēt savstarpēju draudzību. Sniegt savstarpēju morālu un materiālu atbalstu. Par korporācijas Gundega loceklēm var uzņemt latvietes, kas studē augstākajās akadēmiskajās mācību iestādēs.[1]

Krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • zaļš - dzimtenes zaļie lauki, zemes pamats, dzimtenes mīlestība
  • zils - debess tāles, cerība sasniegt mērķus
  • sudrabs - darba simbols, mudina nepagurt

Devīzes, moto[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dailei, tautietei.
  • In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas.
  • Kas mums ir skaists, to tālāk dosim, to neskaisto mēs pārveidosim, lai vairāk spētu citiem dot.

Vapenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korporācijas Gundega vapenis, jeb ģerbonis, ir simbols, kurā atveidotas korporācijas devīzes, krāsas, cirķelis un gan vārdos, gan simbolos ietilpināti korporācijas pamatprincipi.

Vēsture (1923-1989)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta 1923. gada 29. novembrī. Slēgta 1940. gada 13. jūlijā. Darbība atjaunota ārpus Latvijas - 1952. gada septembrī Ņujorkā. Darbība atjaunota Latvijā 1989. gada 29. novembrī.

Pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par "Gundegas" pirmsākumu jāuzskata kāda neliela, neoficiāla rakstura sapulce, kas notika pie vienas no vēlākajām dibinātājām - Bertas Puriņas – viņas dzīvoklī Marijas ielā 82/84. Šai sapulcē piedalījās 10 studentes, no kurām deviņa ir vēlākās korporācijas "Gundega" dibinātājas:

Latvijas Republikā (1923 - 1940)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1923.gadā visi ar jaunās organizācijas dibināšanu saistītie priekšdarbi tika pabeigti. 1924.gadā tika darīts viss, lai jaunā organizācija atbilstu visām prasībām, kādas izvirza korporācijai (slēgta, nacionāla, akadēmiska organizācija ar šīm pamatprasībām atbilstošām devīzēm un mērķiem) un varētu darboties kā oficiāla organizācija. Tādēļ bija nepieciešms, lai Rīgas apgabaltiesā un Latvijas Universitātē tiktu apstiprināti korporācijas statūti, kas noteiktu tās saistības un attiecības ar Latvijas Universitāti, nenonākot pretrunās ne ar universitātes statūtiem ne korporācijas mērķiem. Līdz ar to nācās izstrādāt un vienoties par korporācijas nosaukumu, devīzēm un krāsām. Sākotnēji bija vairāki korporācijas nosaukuma varianti – Gaujmaliete, Spīdola (šādi šobrīd saucas studenšu korporācijas Gaujmaliete un Spīdola) u.c. Gundegas vārdu piedāvāja Ērika Draviņa, bet viņai tika iebilsts, ka tā ir tikai maza, dzeltena nezāles puķe. Tomēr vairākumam no dibinātājām šis ierosinājums patika un tā necilajai nozīmei tika atrasts atspēkojums, vārdu salikums “guni degt”. Līdz ar to jaunās korporācijas nosaukums kļuva par idejisku apzīmējumu, kas attēlo garīgas degšanas procesu. Nākamais svarīgais darbs bija vienošanās par korporācijas ārējām atšķirības zīmēm – krāsām, to salikumu, simbolisko nozīmi un atšifrējumu. Goda filistrs Kārlis Kundziņš, kas sniedzis idejisku pienesumu korporācijas dibināšanas brīdī un iedvesmojis arī turpmākās gaitas, aicinājis gundegas aktīvi līdzdarboties sabiedriskās norisēs[18]. Detaļas tērpj idejas, kuras vada gundegas arī šobaltdien, piemēram, melnā kleita uzsver emancipāciju un izglītības pieejamību visiem, bet deķelis – grafiķa Sigismunda Vidberga versija par Boloņas universitātes astoņsimtgadu jubilejā aizgūtu Latīņu kvartāla modi – uzsver piederību Eiropas akadēmiskajām tradīcijām un starptautiskas studentu sadraudzes svaru[19].

Okupāciju laikā (1940-1989)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korporācijas darbību Latvijā varas iestādes pārtrauca 1940. gada 8. augustā. Taču neformāli korporācija Latvijā turpināja darboties un eksistēt līdz pat 1944. gadam, kad Latviju otro reizi okupēja Sarkanā armija. Arī vācu okupācijas iestādes neļāva atjaunot korporācijas darbību, taču daļa korporāciju bija radušas iespēju atgriezties savos bijušajos īpašumos. Arī "Gundegas" korporantes tikšanās reizēm un gadasvētku atzīmēšanai, izmantoja gan citu korporāciju telpas gan arī savu locekļu privātdzīvokļus. Nav informācijas, kādēļ gundegas nevarēja izmantot savas kādreizējās telpas Elizabetes ielā 63. 1944.gadā, sākoties otrreizējai Latvijas okupācijai un iedzīvotāju emigrācijai, korporācijas darbība tika pārtraukta. Turpmākā korporācijas darbība noritēja it kā divos līmeņos: 1952. gadā Sietlā Gundega sāka oficiālu darbību brīvajā pasaulē. Tā bija nosacīti vienota organizācija, kuru veidoja grupas lielākajās ASV un Kanādas pilsētās, Austrālijā, Anglijā un Vācijā – visur, kur bija vairāk kā 5 gundegas. Latvijā Gundega vairs nedarbojās, bet arī tās eksistence nebija pārtraukta. Daļa gundegu turpināja uzturēt savstarpējos sakarus un pēc 1956. gada, kad sāka atgriezties arī represētās un izdzīvojušās, regulāri tika atzīmēta korporācijas dibināšanas gadadiena, par iemeslu minot kādas gundegas dzimšanas dienu.

Atjaunotajā darbība Latvijā (no 1989)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbība atjaunota Latvijā 1989. gada 29. novembrī. Korporācijas Gundega valdes priekšsēdētāja un seniore 2021. gadā ir Zane Zentele, viceseniore Laura Pobusa, sekretāre Aivita Moroza.[20] Gundegas Filistru biedrības valdes priekšsēdētāja ir Dita Andersone, pārstāvju komitejas locekles ir sekretāre Zane Galinska, Ingūna Tirzmale - tradīciju un audzināšanas vadītāja, Kristīne Jarinovska - akadēmiski zinātniskā vadītāja, filistru biedrības komitejas priekšsēdētāja[21]. Gundega akadēmiski un patriotiski sadarbojas ar Latvijas valdību, tās konferencēs piedalījušās ministru prezidente Laimdota Straujuma, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, rektors Indriķis Muižnieks[22], veselības ministrs Guntis Belēvičs, kā arī citas amatpersonas. Gundega radusi krietnu mājvietu laikmetīgā akadēmiskā sabiedrībā, slīpējot gluži kā dimantus katru atsevišķu meiteni, krāsnesi un filistri. Korporācija iegulda darbu akadēmiskā godīguma vairošanā, ieinteresētībā pētniecībā un galvenais – drošā, pamatotā un pašcieņas pilnā latviešu nacionālismā, no meiteņu rindām aug jaunas zinātnieces, augstskolu un sabiedrības darbinieces, kuras izmantojot iespēju smelties pieredzi draudzībā, kritikā un atbalstā, rainiski pārvēršoties, kalpos mūsu valstij – labklājībai un tautas gara bagātībai[19]. Tradīcijas kā literāro vakaru organizēšana bagātina klausītāju zināšanas un pieredzi akadēmiski zinātniskā diskusijā, savukārt literārā vakara priekšlasījuma autore – un referāts ir obligāts nosacījums, lai kļūtu par pilntiesīgu gundegu, – gūst vērtīgu pieredzi akadēmiski zinātniska darba izstrādē un prezentēšanā. Biogrāfiskā darba veikšana ir arī "Gundegas" tradīcija, to uztic vēlētai amatpersonai – vēsturniecei –, kas akadēmiskā gada noslēgumā sniedz konkrētā akadēmiskajā gadā notikušā atspoguļojumu. Par tradīciju kļuvusi arī "Gundegas" vēstures zinātniskā pētniecība, ko deviņdesmitajos gados sāka tā laika "Gundegas" Filistru biedrības valdes priekšsēdētāja Liena Bundule bakalaura darbā[18].

Pazīstamas gundegas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Goda filistri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Goda filistru vidū ir Imants Lancmanis, mākslas zinātnieks un Guntis Šmidchens, Vašingtonas universitātes profesors[23].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «gundega.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 2. martā. Skatīts: 2012. gada 31. augustā.
  2. "Par NĪcas rajona lauku iedzīvotāju ārstu Veselības departaments pieņēmis Ēriku Skuju-Draviņš ar dzīves vietu Nīcā", Kurzemes Vārds, Nr. 248, 1930, 30. oktobris, 4. lpp.
  3. Liepājas aizsargu pulka 4. rotas ārste "Iecelšanas aizsargu organizācijā", Brīvā Zeme, Nr. 54, 1939, 7. marts, 9. lpp.
  4. Veldre, V. "Ērika Skuja septiņdesmitgadniece", Komunists (Liepāja), Nr. 240, 1970, 5. decembris, 3. lpp.
  5. Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Biogrāfiskā arhīva apgāds, 1939, 443. lp
  6. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. maijā. Skatīts: 2019. gada 11. maijā.
  7. Laiks, Nr. 78, 1991, 28. septembris.
  8. "No krasta līdz krastam", Laiks, 1973, 6. jūnijs.
  9. 9,0 9,1 Laiks, Nr. 87, 1985, 30. oktobris.
  10. "Studentu padomes jaunais sastāvs", Brīvais Imantas Gars, Nr. 30, 1925, 20. decembris, 5. lpp.
  11. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. maijā. Skatīts: 2019. gada 11. maijā.
  12. "Rīgas Apgabaltiesas 3. civīlnodaļa", Rīkojumu Vēstnesis, Nr. 73, 1942, 1. maijs, 4. lpp.
  13. "Dekrēts", Darba Karogs (Valka), 1977, 2. aprīlis.
  14. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. maijā. Skatīts: 2019. gada 11. maijā.
  15. "Viņā saulē aizgājusi Elza Ābele, dzim. Skrastiņa", Austrālijas Latvietis, Nr. 2613, 2002, 17. jūlijs,
  16. 16,0 16,1 Ozoliņa, Irina. "90 mūža gadi", Austrālijas Latvietis, Nr. 2229, 1994, 17. jūnijs, 4. lpp.
  17. Irbe, V. "Jaunības mīlestība", Latvija Amerikā, 1985, 5. janvāris.
  18. 18,0 18,1 «Studente, Laura. "Kristīne Jarinovska: ne vien uzdrošināšanās, bet arī centība un paklausība ir tikumi." Latvijas Vēstnesis. 2013.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 26. oktobrī.
  19. 19,0 19,1 «Jarinovska, Kristīne. "Studenšu korporācijai Gundega – 90." Latvijas Universitāte. 2013. gada 29. novembrī». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. Decembris. Skatīts: 2014. gada 26. Oktobris.
  20. Gundega.lv: kontakti
  21. «Latvijas Universitātes studenšu korporācija Gundega». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. martā. Skatīts: 2012. gada 30. augustā.
  22. «S!P!K! prezidējošā studenšu korporācija Gundega un korp! Gundega Fil!B! ar Latvijas Universitātes atbalstu organizēja studenšu korporāciju konferenci „Sieviete Latvijas kā Rietumvalsts izaugsmē"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 26. oktobrī.
  23. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. maijā. Skatīts: 2019. gada 10. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]