Politiskā ekonomika

Vikipēdijas lapa
Žans Žaks Ruso, Discours sur l'oeconomie politique, 1758

Politiskā ekonomika ir zinātne par sabiedrības saimnieciskās dzīves likumsakarībām. Tā ir zinātne par sabiedriskās ražošanas attiecībām, tas ir, par ekonomiskajām attiecībām cilvēku sabiedrībā. Tā noskaidro likumus, kas nosaka ražošanu un materiālo vērtību sadali dažādās sabiedrības attīstības pakāpēs.[1]

Mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskajai ekonomikai pastāv arī dažādi mērķi, piemēram:

  • Augsts un stabils nodarbinātības līmenis, tas gan nenozīmē, ka nepastāv bezdarbs. Uzdevums ir radīt situāciju, kurā cilvēki, kas vēlas strādāt, varētu atrast darbu pieņemamā laika periodā.
  • Relatīvi stabils cenu līmenis — tas nozīmē, ka inflācija ir jāierobežo un jākontrolē. Inflācija var kaitīgi ietekmēt ekonomiku.
  • Maksājumu bilances apmierinošs stāvoklis — valsts, kas pastāvīgi izdod vairāk naudas par ārzemju precēm un pakalpojumiem, nekā tā nopelna no sava eksporta, iegūs arvien lielākus un lielākus parādus pārējā pasaulē. Viens no ekonomikas politikas mērķiem ir novērst šādu situāciju.
  • Dzīves standarta paaugstināšana — cilvēki vēlas, lai piepildītos paredzējums, ka, gadiem ejot, būs augstākas reālās algas, labāki dzīves apstākļi, uzlabojumi izglītības sistēmā, vairāk iespēju pavadīt brīvo laiku utt. Tas ir iespējams vienīgi, ja reālais ienākums uz vienu iedzīvotāju palielināsies, t. i., tad, kad notiek pastāvīga ekonomikas augsme.
  • Vienlīdzīgāka ienākumu un bagātības sadale.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V. Bikse Ekonomikas teorijas pamatprincipi. — Rīga: LU, 2007
  2. Stenleiks Dž.F. Ekonomikas pamati, 1997.,201.lpp