7 Irīda

Vikipēdijas lapa
Irīda  
Irīda attēlā redzama zem I pa kreisi
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Džons Hainds
Atklāšanas datums 1847. gada 13. augustā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (7) Iris
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000,5) [1]
Afēlijs 2,937 AU [1]
Perihēlijs 1,835832 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,3866599 AU [1]
Ekscentricitāte 0,2307945[1]
Apriņķojuma periods 3,69 a [1]
Slīpums 5,5227°[1]
Uzlecošā mezgla garums 259,62073°[1]
Pericentra arguments 145,46124°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 199,83 km [2]
Ģeometriskais albedo 0,2766[2]
Asteroīdu spektru tipi S
Redzamais spožums 9,04 [3]
Absolūtais spožums 5,51 H [1]

Irīda, arī 7 Irīda, oficiāli 7 Iris ir asteroīds ar diametru apmēram 200 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.

Objektu atklāja 1847. gada 13. augustā angļu astronoms Džons Hainds (John Russel Hind) Bišopa observatorijā. Dž. Hindam tas bija pirmais atklātais asteroīds (kopā 10). Asteroīdu nodēvēja grieķu dievietes Irīdas vārdā. Irīda grieķu mitoloģijā ir varavīksnes dieviete.[4]

Pirmo 10 atklāto asteroīdu izmēru salīdzinājums ar Mēnesi. 1. Cerera, 7. Irīda

Irīda ir ceturtais spožākais asteroīdu joslas objekts pēc Vestas, Cereras un Pallādas. Tā virsma ir spoža, bet nav viendabīga. Asteroīda ziemeļu puslode ir gaišāka nekā otra.[5] Irīdas vidējais redzamais spožums opozīciju laikā ir +7,8, apmēram kā Neptūnam, dažu opozīciju laikā asteroīds ir saskatāms pat ar binokli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]