Chrysolina cerealis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Chrysolina cerealis
Chrysolina cerealis (Linnaeus, 1767)
Chrysolina cerealis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaVaboles (Coleoptera)
VirsdzimtaLapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea)
DzimtaLapgraužu dzimta (Chrusomelidae)
ApakšdzimtaChrysomelinae
CiltsChrysomelini
ĢintsChrysolina
ApakšģintsChrysolina (Chrysomorpha)
SugaChrysolina cerealis
Sinonīmi
  • Chrysomela cerealis Linnaeus, 1767
  • Chrysolina costata Duftschmidt, 1902
  • Chrysomela laminula Herrich-Schaeffer, 1839
  • Chrysomela melanaria Suffrian, 1851
Iedalījums
  • pasuga: Chrysolina cerealis cerealis (Linnaeus, 1767)
  • pasuga: Chrysolina cerealis cyaneoaurata (Motschulsky, 1860)
  • pasuga: Chrysolina cerealis megerlei (Fabricius, 1801)
  • pasuga: Chrysolina cerealis mixta (Küster, 1844)
  • pasuga: Chrysolina cerealis plorans Bechyné, 1948
  • pasuga: Chrysolina cerealis rufolineata (Motschulsky, 1860)
Chrysolina cerealis Vikikrātuvē

Chrysolina cerealis ir lapgraužu dzimtas suga, kurā aprakstītas 6 pasugas. Plaši izplatīta Palearktikas apgabalā; ir sastopama arī Latvijā.[1] Ārēji ir līdzīga Chrysolina americana sugai.[2] Lielbritānijā šī ir oficiāli aizsargājamā suga, kas ir statusā "sugas, kurām draud iznīkšana". Pieaugušas vaboles (imago) ir sastopamas no vēlīna pavasara līdz rudens sākumam. Kāpuri un imago barojas ar lūpziežu, kurvjziežu un graudzāļu dzimšu augiem, kāpuri izvēlas baroties ar jauniem mārsila ziediem.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī suga ir izplatīta no Britu salām un Centrāleiropas uz austrumiem caur Dienvidaustrumeiropu, Kaukāzu, Kazahstānu un Mongoliju līdz Usūrijai. Nominālā pasuga (C. cerealis cerealis) ir izplatīta Centrāleiropā un Rietumeiropā, C. cerealis cyaneoaurata pasuga ir sastopama Sibīrijā un Mongolijā, C. cerealis megerlei — Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā, C. cerealis mixtaAlpos un Pirenejos, C. cerealis rufolineata — Ziemeļkaukāzā, Ukrainā, Krimā un Krievijas Eiropas daļā.[4][1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imago ķermeņa garums ir 5,5—7 mm;[5] ķermenis ir spoži nokrāsots dažādās krāsās: sarkanā, zeltītā, zaļā un zilā. Ķermeņa apakšdaļa ir tumši zila, augšdaļa ir sarkanīga. Klipeuss, galvvidus, trīs gareniskas līnijas, šuve un sānu mala uz pronotuma un trīs gareniskas līnijas uz katra segspārna ir violetas. Var būt cita krāsu kombinācija: ķermeņa lejasdaļa ir violeta, augšdaļa ir netīra vara krāsā ar zaļām vai zilām līnijām, kas neiet līdz ķermeņa galam un izzūd. Vēl var būt īpatņi ar violetu ar purpura nokrāsas lejasdaļu un ar melni zilām un zaļām līnijām. Ziemeļu īpatņiem ķermeņa augšdaļa ir ar vāji redzamām melnām līnijām vai bez tām. Vēl ir īpatņi, kuriem ķermeņa augšdaļa ir pilnīgi melna.[6]

Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs vaboles imago sastopami no aprīļa līdz septembrim. Mātītes dēj olas jūnijā uz asiem graudaugu lapu galiem. Kāpuri ir sastopami no septembra līdz oktobrim. Parasti ziemo kāpuri, bet var ziemot arī jaunās vaboles.[3][5][2]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Chrysolina cerealis dzīvo mežos, mežainā apvidū, pļavās un nezālēm aizaugušās vietās, taču daži īpatņi ir sastopami arī kalnu pļavās augstumā līdz 600 metriem virs jūras līmeņa.[6] Galvenokārt barojas ar vilnaino mārsilu un mazo mārsilu, sekundāri barības augi ir mētras, vībotnes, kalnu pupumētra, parastā smaržmētra. Kalnainās areāla vietās imago un kāpurus dienas vidū var atrast uz vai zem augiem, kas aug no klinšu plaisām.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
  2. 2,0 2,1 Sanda Maican. Checklist of Chrysomelidae (Coleoptera) of Romania. Travaux du Muséum National d’Histoire Naturelle «Grigore Antipa». București, România: Institutul de Biologie al Academiei Române, 2005. Vol. XLVIII. P. 119–136.
  3. 3,0 3,1 Mike Raine. Nature of Snowdonia. A Beginner`s Guide to the Upland Environment. Great Bitain: Pesda Press, 2010. p. 103. 176 P. ISBN 978-1-906095-10-9
  4. Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
  5. 5,0 5,1 Определитель насекомых Дальнего Востока СССР. Т. III. Жесткокрылые, или жуки. Ч.2. / под общ.ред. П. А. Лера. — Ленинград: «Наука», 1992. — С. 566. — 704 с. — 1400 экз.
  6. 6,0 6,1 Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.
  7. Ben McCarthy & Kate Van Den Ende. Snowdon beetle Chrysolina cerealis. Snowdonia National Park.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]