1961. gada jūlija likumi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

1961. gada jūlija likumi ir virkne likumu, kas stājās spēkā pēc tam, kad Apvienotās Arābu Republikas prezidents Gamāls Abdels Nāsers 1961. gada jūlijā paziņoja par Otrās revolūcijas, vai Sociālās revolūcijas sākumu (pirmā, politiskā revolūcija bija 1952. gada jūlija apvērsums).[1]

No 9. līdz 27. jūlijam tika izdoti vairāk likumi, kuru ietvaros Ēģiptē un Sīrijā veica uzņēmumu nacionalizāciju, zemes reformu un palielināja darbinieku ietekmi uzņēmumos. Ap 400 uzņēmumu tika pilnībā vai daļēji nacionalizēti, to īpašnieki tika kompensēti ar valsts parādzīmēm. Jūlija likumi bija sākums radikālām izmaiņām Ēģiptes un Sīrijas ekonomikā.

Nāsera jūlija likumiem bija divi politiskie mērķi: 1) revolucionārā režīma aizsargāšana no feodālisma, monopoliem un kapitālisma, atņemot tiem kapitālu un zemes īpašumus, 2) šķiru atšķirību izlīdzināšana valstī, kurā 5% turīgo kontrolēja pārējos 95% iedzīvotāju.

Kā pirmo nacionalizēja kokvilnas nozari, visus importa un eksporta uzņēmumus pakļāva valdības kontrolei. 23. jūlijā Nāsers paziņoja par banku, apdrošināšanas kompāniju, smagās un vieglās industrijas uzņēmumu, transporta, kuģniecības un elektrības uzņēmumu nacionalizāciju. Zemes īpašumi, kuru maksimālais lielums 1952. gadā bija noteikts uz 200 fedaniem, tika samazināti līdz 100 fedaniem. Zemniekiem vairāk nebija jāmaksā procenti par saņemtajiem valsts bankas aizdevumiem. Privātajiem ienākumiem virs 10 000 mārciņām uzlika 90% nodokli. Tika noteikti algu griesti (5000 Eģiptes mārciņas) un īpašuma daļu lielums (10 000 Ēģiptes mārciņas).

Uzņēmumu darbiniekiem deva tiesības ievēlēt divus pārstāvjus uzņēmumu valdēs, kurās nevarēja būt vairāk par septiņiem locekļiem. Saglabājoties sešu darba dienu nedēļai, darba diena tika saīsināta līdz septiņām stundām, saglabājot algu par astoņām stundām. Ražošanas uzņēmumu darbiniekiem pienācās 25% no uzņēmuma tīrās peļņas – 10% naudā un 15% dažādos sociālajos labumos. Šāds valsts sektora straujais pieaugums neizbēgami noveda pie neelastīgas birokratizācijas un neefektīvas pārvaldes.[2]

Sociālistisko reformu mērogs un ieviešanas pēkšņums palielināja tradicionālo Sīrijas biznesa, politisko un militāro aprindu neapmierinātību ar Nāsera varu un bija viens no iemesliem, kas noveda pie 1961. gada 28. septembra apvērsuma Sīrijā un AAR sabrukuma.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Dictionary Of Modern Arab History». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 28. oktobrī.
  2. «Egypt's Incomplete Revolution». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 28. oktobrī.