Jānis Līdums

Jānis Līdums Personīgā informācija Dzimis 1907. gada 11. decembrī Naukšēnu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris nav zināms Tautība latvietis Dzīvesbiedre Lizete Margrieta Birnis

Militārais dienests Dienesta pakāpe Waffen-Hauptsturmführer (kapteinis) Dienesta laiks 1928–1945 Valsts Latvija Trešais reihs Struktūra Waffen-SS Komandēja 42. ieroču SS grenadieru pulka I bataljons Kaujas darbība Otrais pasaules karš Apbalvojumi Dzelzs krusts (I un II šķira) Kara Nopelnu krusts ar šķēpiem (II šķira) Tuvcīņas nozīme (bronzā) Kājnieku trieciena nozīme sudrabā Ievainojuma nozīme (sudrabā) Drošsirdības medaļa Austrumu tautu piederīgajiem sudrabā ar šķēpiem (II šķira) Piedurknes lente "Kurland"

Jānis Līdums (dzimis 1907. gada 11. decembrī, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu SS brīvprātīgo leģiona virsnieks.

Biogrāfija

Dzimis Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā. 1927. gada jūnijā beidzis Rūjienas valsts vidusskolu. 1931. gada decembrī precējies ar Jozefīni Lisovsku, laulība šķirta 1935. gada martā. 1935. gada jūnijā apprecējies ar Lizeti Margrietu Birnis. Laulībā dzimuši divi bērni — 1936. gada 17. jūnijā dēls Jānis Jēkabs un 1939. gada 2. aprīlī dēls Pēteris. Ar ģimeni dzīvojis Liepājā. 1940. gada 14. martā mainīts uzvārds no Bošs uz Līdums. Pēc Otrā pasaules kara beigām Jānis Līdums pievienojies nacionālajiem partizāniem Kurzemē. Tālākais liktenis nav zināms.

Militārā karjera

Latvijas armijā

Iesaukts aktīvā karadienestā 1928. gada februārī, dienējis 4. Valmieras kājnieku pulka 2. ložmetēju rotā. 1928. gada 28. septembrī iestājies Kara skolā, kuru pabeidzis ar I. šķiru 1930. gada 1. septembrī, paaugstināts par leitnantu. 1930. gada septembrī ieskaitīts 1. Liepājas kājnieku pulka 1. ložmetēju rotā. 1933. gada 1. septembrī piešķirta virsleitnanta dienesta pakāpe.

Otrā pasaules kara sākumā

Pēc Latvijas okupācijas un Latvijas armijas likvidēšanas 1940. gada 14. septembrī ieskaitīts PSRS Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa 181. strēlnieku divīzijas 186. strēlnieku pulkā, kur pildījis vada komandiera pienākumus. Pēc PSRS — Vācijas kara sākuma 1941. gada 27. jūnijā kopā ar diviem pulka karavīriem dezertēja no Litenes nometnes un pievienojās nacionālajiem partizāniem Adulienas un Virānes pagastos. 1941. gada 3. jūlijā iestājas pašaizsardzības vienībā (Kārļa Aperāta Dzimtenes Sargu virsnieku rotā). 1941. gada augusta beigās atgriežas Liepājā.

Vācijas Bruņotajos spēkos

1941. gada 1. septembrī iestājas vācu policijas dienestā un tiek iecelts par Liepājas policijas prefektūras 2. iecirkņa priekšnieka vietnieku. 1942. gada 1. martā iestājas Kārtības dienesta 25. Abavas policijas bataljonā, iecelts par 1. rotas vada komandieri virsleitnanta dienesta pakāpē.

1942. gada 1. jūnijā kopā ar bataljonu izbrauca uz Korosteņas rajonu (Ukrainas ziemeļos), novietojās Ovručas pilsētas apkārtnē, piedalījās kaujās pret padomju partizāniem Žitomiras un Pinskas apgabalos. 1943. gada 12. janvārī pārcelts uz 2. rotu un 28. martā iecelts par rotas komandieri. Par sekmīgu kaujas darbību apbalvots ar Drošsirdības medaļas Austrumtautu piederīgajiem II šķiru sudrabā ar šķēpiem. 1943. gada 1. maijā paaugstināts kapteiņa dienesta pakāpē. 1943. gada 8. maijā pārskaitīts uz Liepāju Kārtības dienesta 279. Aizputes bataljona 5. rotu (Liepājas Sardzes rota).

1943. gada 12. jūlijā iestājas Latviešu SS brīvprātīgo leģionā. Iecelts par 15. latviešu SS brīvprātīgo divīzijas 32. grenadieru pulka 9. rotas komandieri. 1943. gada beigās pārcelts uz 32. grenadieru pulka I bataljonu un kļūst par 1. rotas komandieri. 1943. gada 6. martā Veļikajas upes austrumu krastā kapteiņa J. Līduma komandētā 1. rota īsteno sekmīgu pretuzbrukumu Seredkina Sļepņi ciemam, kā rezultāta tiek atgūtas zaudētās pozīcijas.1944. gada 21. martā par varonību kaujā apbalvots ar Dzelzs Krusta II šķiru. 1944. gada maijā iecelts par 32. grenadieru pulka II bataljona komandieri. 22. jūnijā tā saukto „Jāņa kalna kauju” laikā vadīja II bataljona pretuzbrukumu, kura laikā tika divas reizes ievainots. Par varonību kaujā 1944. gada 15. jūlijā apbalvots ar Dzelzs Krusta I šķiru.

1944. gada jūlijā ārstējies kara slimnīcās Daugavpilī un Liepājā. 1944. gada augusta sākumā, pēc Sarkanās armijas iebrukuma Zemgalē, iecelts par 15. ieroču SS apmācības un rezerves brigādes III apmācības bataljona komandieri. Vēlākās kaujās Lestenes apkārtnē komandēja Ieroču SS bataljonu “Līdums” vācu 81. kājnieku divīzijas sastāvā.

1944. gada decembrī 3. Kurzemes lielkaujas (Ziemassvētku kauju) laikā iecelts par latviešu 106. ieroču SS grenadieru pulka bataljona komandieri. Pēc pulka izformēšanas, 1945. gada janvārī un februārī komandēja kaujas grupu “Līdums” 44. grenadieru pulka sastāvā. 1945. gada 15. martā iecelts par 42. grenadieru pulka I bataljona komandieri, ko komandēja līdz Otrā pasaules kara beigām, sevišķi izceļoties 6. Kurzemes lielkaujas laikā.

Pēc Otrā pasaules kara beigām

Pēc armiju grupas „Kurzeme” kapitulācijas 1945. gada 8. maijā kopā ar citiem 42. grenadieru pulka I bataljona karavīriem pievienojās nacionālajiem partizāniem, bija kapteiņa Borisa Jankava vadītās partizānu vienības Jagdverband Ostland komandiera vietnieks militārajos jautājumos.