Grīra Gārsone

Vikipēdijas lapa
Grīra Gārsone
Greer Garson
Grīra Gārsone
Grīra Gārsone 20. gadsimta 40. gados
Dzimusi 1904. gada 29. septembrī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Mirusi 1996. gada 6. aprīlī (91 gada vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Dalasa, Teksasa, ASV
Nodarbošanās Aktrise, dziedātāja, filantrope
Darbības gadi 1937—1996

Eilīna Evelīna Grīra Gārsone Fogelsone (angļu: Eileen Evelyn Greer Garson Fogelson; dzimusi 1904. gada 29. septembrī, mirusi 1996. gada 6. aprīlī) bija angļu/amerikāņu aktrise. Viena no populārākajām Holivudas zvaigznēm Otrā pasaules kara laikā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlējās studēt aktiermākslu, taču vecāki mudināja viņu kļūt par skolotāju. Pēc universitātes absolvēšanas strādājusi dažādos amatos. 1932. gadā debitējusi teātrī, laika gaitā kļuvusi par populāru Vestenda aktrisi.

1938. gadā MGM vadītājs Luiss Meijers parakstīja ar Gārsoni līgumu. Pēc viena Holivudā pavadīta gada atgriezās Anglijā, kur uzņēmās filmā Goodbye, Mr. Chips (debija kino). Par lomu tajā pirmoreiz tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai. 1941. gadā uzņēmās filmā Blossoms in the Dust, par ko saņēma pirmo no piecām pēc kārtas saņemtajām Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijām. Piecas nominācijas pēc kārtas ir atkārtots Kinoakadēmijas balvu rekords, pirmā to sasniegusi Beta Deivisa (1938—1942). Vienīgo Kinoakadēmijas balvu saņēmusi par lomu filmā Mrs. Miniver (1942). Ginesa rekordu grāmatā Gārsone iekļuvusi ar garāko Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas runu (5 minūtes un 30 sekundes),[1] pēc tam tika ieviests runas ilguma ierobežojums.

Pēc kara viņas popularitātes līmenis samazinājās. 1960. gadā atzinību guvusi ar Eleanoras Rūzveltas lomu filmā Sunrise at Campobello, par ko septīto reizi tika nominēta Kinoakadēmijas balvai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Longest Acceptance Speech». Infoplease. Skatīts: 2007-04-29.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]