Igaunijas Banka
| Igaunijas Banka | |
|---|---|
.svg)
| |
| Veids | Igaunijas Centrālā banka |
| Dibināts | 1919. gada 24. februārī |
| Galvenais birojs |  Tallina, Igaunija
|
| Vadība | Madis Millers |
| Mājaslapa | www.eestipank.ee/en |
Igaunijas Banka Ir Igaunijas centrālā banka, kopš 2004. gada Eiropas centrālo banku sistēmas locekle un kopš 2010. gada daļa no Eirosistēmas. Līdz 2010. gadam banka izdeva bijušo Igaunijas valūtu Igaunijas kronu. Pašreizējais Igaunijas Bankas vadītājs kopš 2019. gada ir Madis Millers, kurš ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1919: dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1919. gada 24. februārī banku nodibināja Igaunijas Pagaidu valdība.Divus gadus vēlāk Igaunijas Banka kļuva par valst centrālo banku, kas bija atbildīga par Igaunijas markas izdošanu[1].
1927: Pirmās kronas ieviešana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1927. gadā tika apstiprināti jauni bankas statūti, saskaņā ar kuriem Igaunijas Banka kļuva par neatkarīgu centrālo banku ar naudas emisijas tiesībām un ierobežotām funkcijām. Bankas saglabāja galvenos uzdevumus - garantēt naudas vērtību, regulējot naudas apgrozību un īstermiņa kredītu apjomu.
ārējais aizņēmums 1.35 miljonu GBP apmērā nodrošināja ārvalstu valūtas rezerves. Arī Valsts kases Zelta rezerves un ārvalstu valūtas rezerves tika pārnestas uz centrālo banku. Bankas pamatkapitāls tika palielināts no 2.5 uz 5 miljoniem kronu. Ilgtermiņa kredīti, kas bija kļuvuši par nelikvīdiem tika pārnesti uz Ilgtermiņa aizdevumu banku, kas tika speciāli izveidota, lai atslogotu Igaunijas banku.[2] Līdz ar 1940. gada Baltijas valstu okupācijau, Igaunijas Banka tika nacionalizēta kā "Padomju Savienības Valsts bankas Igaunijas republikas birojs". Līdz ar nacionalizāciju un Padomju Savienības rubļa ieviešanu, banka zaudēja vairumu savu funkciju.
1990: Atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Igaunijas Banka atsāka savas darbības 1990. gada 1. janvārī, kā centrālā banka, kaut valsts vēl nebija atguvusi neatkarību. Igaunijas Bankas statūti tika apstiprināti 1990. gada martā ar staūtu kapitāla fondu 400 miljoni rubļu. Bankas statūti noteica, ka Igaunijas Banka ir neatkarīga valsts iestāde, kas pakļauta Igaunijas PSR augstākai vadībai.
Ārvalstu tirdzniecības bankas pārņemšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Igaunijas Banka pārņēma Padomju Savienības Ārvalstu tirdzniecības bankas Tallinas nodaļu, pārveidojot to par Igaunijas Bankas Ārvalstu valūtas operāciju centru. Savās spēju robežās centrālā banka spēra pirmos soļus ekonomikas liberalizācijā pārejai uz tirgus ekonomiku: organizēja valūtu izsoles, limitēja apgrozībā esošo rubļu daudzumu, izdeva atļaujas ārvalstu maksājumiem utml.
Regulatora funkciju ieviešana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Igaunijas bankas sākotnēji nebija spējīga kontrolēt vietējās komerciālās bankas, kas joprojām veica tranzakcijas caur maskavu, bet pamazām, banka sāka veidot bāzi banku sektora pārraudzībai.
Rezerves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tika uzsākta rezervju uzkrāšana, kas ļautu pāriet uz lokālo valūtu. Pēc Igaunijas Bankas atzīšanas par 1919. gadā dibinātās neatkarīgās Igaunijas valsts bankas likumīgu pēcteci, Lielbritānijas valdība pieņēma lēmumu atdot pirms II pasales kara Igaunijas Bankai piederējušo zeltu. Atgūstot biedra statusu Starptautisko norēķinu bankā (Bank for International Settlements), Igaunijas Banka atguva tiesības uz tajā noguldīto zeltu un krājumiem. Kā papildus valūtas rezerve, Igaunijas Bankas bilancē tika iekļauts arī Valsts mežu fonds 150 miljonu dolāru vērtībā(vairāk kā morāla un emocionāla, ne praktiska vērtība).
Kronas atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaunās kronas banknotes nonāca Igaunijā 1992. gada aprīlī. Lai nodrošinātu stabilitāti, Igaunijas krona tika piesaistīta Vācijas markai. Igaunijas krona tika noteikta par vienīgo likumīgo, apgrozībā esošo maksāšanas līdzekli un Igaunijas Banka par vienīgo monetāro attiecību regulatoru Igaunijā. Trīs dienu laikā katram valsts rezidentam 1500 rubļi tika apmainīti uz Igaunijas kronām pēc kursa 1 krona= 10 rubļi. Pēc šī kursa tika apmainīti gandrīz visi Igaunijā apgrozībā esošie rubļi. Tika pieņemti un stājās spēkā likumdošanas akti, kas uzsāka monetāro reformu. Igaunijas Banka sāka publicēt ikdienas svarīgāko ārvalstu valūtu kursus pret Igaunijas kronu.
TALIBOR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms eiro ieviešanas Igaunijas Banka noteica ikdienas Tallinas starpbanku procentu likmi TALIBOR jeb Tallinn Interbank Offered Rate, kas tika publicēts kopā ar Tallinas starpbanku cenu likmi TALIBID (Tallinn Interbank Bid Rate).
2011: Eiro ieviešana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz ar Eiro ieviešanu 2011. gada 1. janvārī[3], Igaunijas Banka kļuva par Eirosistēmas jeb Eirozonas centrālo banku sistēmas locekli, kas kolektīvi realizē zonas monetāro politiku. Dažas bankas funkcijas pārņēma Eiropas Centrālā banka, dažas palika bankas ziņā.
-
Igaunijas Bankas ēka
Papildus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Igaunijas Bankas oficiālā mājaslapa
- Igaunijas Bankas oficiālā mājaslapa
- New rules for fixing TALIBOR and TALIBID introduced by Eesti Pank
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Bank of Estonia. «SOME FACTS FROM THE HISTORY OF EESTI PANK AND ESTONIAN FINANCE». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 13. maijs.
- ↑ «1927–1930 Central bank and monetary reform as a precondition for a strong economy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 13. jūlijā.
- ↑ «Estonia ready for euro». European Commission. 2010. gada 12. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. maijā. Skatīts: 2010. gada 12. maijs.