Amonija sāļi

Vikipēdijas lapa
Viens no pazīstamākajiem amonija sāļiem — amonija nitrāts

Amonija sāļi ir tādi sāļi, kas satur amonija jonu. Tā kā amonija jona izmērs ir tuvs kālija jona izmēram, amonija sāļu īpašības ir līdzīgas kālija sāļu īpašībām.[1] Gandrīz visi amonija sāļi labi šķīst ūdenī, disociējot jonos. Atšķirībā no kālija sāļiem, amonija sāļu šķīdumiem mēdz būt skāba reakcija. Amonija sāļi, izņemot tos, kam ir krāsaini anjoni, ir bezkrāsainas vielas.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amonija sāļi disociē šķīdumos, veidojot stiprus elektrolītus:

NH4Cl ⇄ NH4+ + Cl

Karsējot amonija sāļi sadalās. Ja to anjons ir no gaistošas skābes, rodas amonjaks un citas gāzes, piemēram, HCl vai CO2:

NH4Cl → NH3↑ + HCl
NH4HCO3 → NH3↑ + Н2O + CO2

Ja anjonam piemīt oksidējošas īpašības, notiek amonija oksidēšanās līdz brīvam slāpeklim vai slāpekļa oksīdiem:

NH4NO3 → N2O↑ + 2Н2O
(NH4)2Cr2O7 → N2↑ + Cr2O3 + 4Н2O

Ar skābēm un sāļiem notiek parastās apmaiņas reakcijas:

(NH4)2CO3 + 2HCl → 2NH4Cl + Н2O + CO2
(NH4)2SO4 + Ba(NO3)2 → BaSO4 ↓ + 2NH4NO3

Ūdens šķīdumos amonija sāļi hidrolizējas kā vājas bāzes un stipras skābes sāļi, dodot skābu reakciju:

NH4Cl + Н2O ⇄ NH4OH + HCl
NH4+ + Н2O ⇄ NH4OH + H+

Amonija sāļiem raksturīga gāzveida amonjaka izdalīšanās, iedarbojoties uz tiem ar sārmiem. To izmanto amonija sāļu kvalitatīvai noteikšanai.

NH4Cl + NaOH → NaCl + NH3 ↑ + Н2O

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amonija sāļus (amonija nitrātu, amonija sulfātu, amonija hlorīdu) izmanto par slāpekļa minerālmēslojumu. Amonija nitrāts ietilpst sprāgstvielu — amonītu — sastāvā. Amonija karbonātu un hidrogēnkarbonātu lieto pārtikas rūpniecībā par irdinātāju. Amonija hlorīdu jeb salmiaku lieto galvaniskajos elementos, lodēšanā, tekstilrūpniecībā un citur.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 371. lpp.