Valdis Šteins

Vikipēdijas lapa
Valdis Šteins
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1948. gada 26. maijā (75 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Profesija ģeogrāfs, pasniedzējs
Augstskola LVU

Valdis Šteins (dzimis 1948. gada 26. maijā) ir latviešu ģeogrāfs, pasniedzējs un politiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1963. gadā pabeidzis mācības Jaunciema astoņgadīgajā skolā, 1966. gadā — Rīgas 49. vidusskolā. 1972. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti.[1]

Strādājis Celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļā. Strādādams Latvijas Valsts universitātē, tajā izveidojis divus zinātnes virzienus: integratīvo un apdzīvoto vietu ainavu ģeogrāfiju. Šteins ir Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta autors.[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gada 5. maijā uzrakstījis Latvijā pirmo paziņojumu par nepieciešamību dibināt Latvijas tautas demokrātisko fronti, viens no pirmā programmatiskā dokumenta (par šādas frontes dibināšanu) izstrādātājiem. Viens no Latvijas Tautas frontes veidošanas uzsācējiem.[1]

1989. gadā atjaunojis LSDSP darbību Latvijā, nākamajā gadā gan no tās izstājies. Ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[1]

1992. gadā izveidojis Konservatīvo partiju, bijis tās priekšsēdētājs. Partijas kandidāts 1993. un 1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās.[1] Vairākkārt kandidējis Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās (no Konservatīvo un zemnieku saraksta, Konservatīvās partijas, Eiroskeptiķu saraksta, partijas "Mūsu Zeme", Latvijas Atdzimšanas partijas), taču vienmēr nesekmīgi.

2000. gadā apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Vēl saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Rīga : Fonds Latvijas Vēsture. 2000. 739.—740. lpp.